Mīlestība viņu nolika izvēles priekšā: doties svešumā līdzi vīrietim vai salauzt sirdi sev, viņam un ļaut, lai uzvar bailes. Rutas drosme ir apbrīnas vērta – 30 gadu vecumā viņa spēja atteikties no līdzšinējās dzīves un ieradumiem, lai sāktu jaunu. Šis ir viens no stāstiem žurnāla “Sieviete” rakstu sērijā par sievietēm, kuras savu ģimenes laimi atradušas ārpus Latvijas robežām.
“Jūtos kā zivs ūdenī”
Jau otro gadu Ruta (34 gadi) dzīvo Koimbrā, vienā no vecākajām un skaistākajām Portugāles pilsētām. Tā ir viņas tagadējā vīra dzimtā puse. Un pavisam drīz Ruta kļūs par māmiņu savam pirmajam bērniņam. “Pirmā laulību pieredze ar latvieti izrādījās rūgta. Viņš negribēja bērnus, jo tie būtu lieki pienākumi. Negribēja strādāt (gadiem uzturēju viņu un pa pusei arī viņa mammu, kurai bija niecīga pensija), negribēja tikties ar maniem radiem (esot pārāk smalki un kritizējot viņu). Bija īsts mammas dēliņš, sieviešu izlutināts, pat pārlutināts. Pati Latvijā strādāju lielā uzņēmumā labā amatā, pelnīju labi, bet ne tik, lai varētu atļauties arī ko vairāk sev, jo visa naudiņa aizgāja ikdienas izdevumiem. Portugālē esmu noformēta oficiāli un strādāju par dizaineri vīra ģimenes uzņēmumā. Maksāju nodokļus valstij un saņemto naudiņu varu tērēt pēc saviem ieskatiem. Tas ir tik neparasti un patīkami pēc visiem šiem gadiem, kad katru santīmu nācās atdot, lai uzturētu mūsu ģimeni ar pirmo vīru.”
Ar savu tagadējo dzīvesdraugu Ruta iepazinās Algarvē Atlantijas okeāna krastā, baltā smilšainā pludmalē. “Pirms četriem gadiem draudzene pierunāja mani doties uz šo burvīgo kūrortu. Un, tā kā mani emocionāli nekas vairs ģimenē nesaistīja, ne mirkli nedomājot, piekritu. Par jaunām laulībām gan nedomāju, biju precējusies un šķita, ka tā arī būs dzīve jānodzīvo. Bez bērniem, ar izlutinātu vīru un mūžam neapmierinātu vīramāti. Kaut kā biju samierinājusies, jo laikam baidījos no vientulības. Algarvē bijām apmetušās nelielā motelī, blakus numuriņā dzīvoja kāds pāris. Domājām, ka jaunlaulātie, jo abi bija jauni un pievilcīgi. Kopā gāja uz pludmali, kopā pastaigājās, sēdēja restorānā. Tikai vēlāk, kad vīrietis mani uzrunāja, uzzināju, ka pievilcīgā sieviete blakus ir viņa māsa, mana nākamā svaine, kurai nesen bija gājis bojā vīrs, un brālis bija atvedis māsu uz Portugāles dienvidiem nedaudz “izvēdināt” galvu.
Tā sākās mūsu draudzība. Sākumā ar e-pastiem. Tad ar reāliem uzaicinājumiem paciemoties pie viņa un viņa ģimenes. Mana tagadējā vīra ģimenei pieder viesnīca un atpūtas centrs, kur nodarbināti visi tās locekļi. Mani uzņēma tik draudzīgi! Pēc pirmā brauciena pārrados mājās Latvijā un iesniedzu šķiršanos. Pirms diviem gadiem mūsu neveiksmīgo laulību šķīra, un pirms gada gāju pie altāra ar savu tagadējo sapņu vīrieti.”
Ruta atzīst, ka Portugālē jūtas kā mājās. “Mani vecāki nomira, kad biju pusaudze. Krustmāte, kura mani uzaudzināja, nomira nedēļu pēc manas 21. dzimšanas dienas. Nedomāju un necerēju, ka man jebkad varētu būt atkal sava ģimene. Bet tāda tagad ir! Mana vīramāte, vīratēvs, vīramāsas, visi radi ir kļuvuši man tik tuvi! Pagājušo vasaru rīkoju ekskursiju uz Latviju vīramāsām un vecākiem. Ka viņi par manu zemi izrādījuši neviltotu interesi, izsaka visu, vai ne? Tā ir ļoti inteliģenta ģimene. Puse – uzņēmēji, puse – mākslinieki. Tajā vidē jūtos kā zivs ūdenī. Man ir milzīgs prieks, ka beidzot esmu starp cilvēkiem, ar kuriem ne vien varu izrunāties, bet arī būt saprasta un uzklausīta. Ar vīru esam vienaudži, mums ir līdzīga domāšana.”
Kāzas jaunais pāris svinēja Portugālē. “Tā bija saulaina pavasara diena. Un es biju tik mierīga! Par visu bija parūpējies vīrs ar saviem radiem, man vajadzēja tikai uzlikt grimu un iet pie altāra. Abi esam katoļticīgie, tāpēc tai ziņā nekādu problēmu nebija. Tas, ka mans vīrs uzņemas dažādas organizatoriskās iniciatīvas, ir tik veldzējoši un patīkami, jo pirmajā laulībā par visu vienmēr bija jārūpējas pašai. Beidzot varu būt sieviete, nevis kaut kāds sekretāres un kalpones apvienojums! No manas puses kāzās ielūdzām dažas manas Latvijas draudzenes. Un bija apmēram 80 vīra radu. Visi tik gaiši, atvērti un interesanti cilvēki. Visus kāzu izdevumus sedza vīrs un viņa ģimene. Savā starpā runājam portugāļu, spāņu un angļu valodas miksējumā ar dažām mīļām frāzēm latviešu valodā. Vīrs cenšas mācīties latviski. Modina mani ar dziesmiņas “Kur tu teci, gailīti manu” pirmajām rindiņām. Es cītīgi mācos portugāļu valodu. Ar valodu apguvi man nekad nav bijušas lielas grūtības. Un, tā kā spāņu valodu sarunu līmenī zinu diezgan labi, tad portugāļu valodā ielauzīties nav pārāk grūti.” Ruta ar vīru ir plānojuši, ka nākotnē vēlētos trīs bērnus. “Abi uzskatām, ka jāstāsta bērniem par mūsu abu dzimtajām saknēm. Ģimenē runāsim portugāļu valodā, bet mācīsim arī latviešu. Kad brauksim uz Latviju pie maniem draugiem un uz kapiņiem pie maniem mīļajiem vecākiem, tad bērniem noderēs šīs zināšanas.”
Ruta uzsver, ka mentalitātē pati ļoti labi iederas portugāļu vidū. “Esmu temperamentīga, mazliet par daudz izklaidīga. Pat žestikulācija man visu mūžu bijusi kā vidusmēra portugālim. Esmu arī izteikts ģimenes cilvēciņš. Portugāļiem ģimenes saites ir pirmajā vietā. Un, protams, patīk saule un siltums, kā Latvijā allaž bijis par maz! Latvijā skrēju uz solārijiem, tagad esmu brūna, jo dzīvoju saules pielietā zemē.”
“Man nav bijusi pārāk bagāta seksuālā pieredze ar Latvijas vīriešiem, tomēr gribas pačukstēt, ka, šķiet, esmu liela ieguvēja arī šai ziņā. Tā uzmanība, jutekliskums, izdomas bagātība, spēks un maigums reizē, kas man tiek dots šobrīd, ir tas, ko pelnījusi ikviena sieviete. Esmu dzīves loterijā izvilkusi lielo laimestu! Protams, ikvienas attiecības ir jākopj un tas arī notiek, bet kopt ar atdevi var tikai kultivētus un auglīgus laukus.”
Ruta teic, ka šajā zemē ir atradusi visu, ko sirds kāro. “Internetā izlasu ziņas par situāciju Latvijā. Nostalģija vēl pagaidām mani nav piemeklējusi. Manas mājas ir mana vīra, manas un mūsu nākamo bērnu mājas te, saulainajā un siltajā Portugālē! Gribētu novecot kopā ar savu vīru Portugālē.”
# Fakti par laulībām: Latvijā 2006. gadā reģistrēto laulību skaits – 14616.
# Sievietes, kuras reģistrējušas laulību ar ārvalstu pilsoni, – 348.
# Vīrieši, kuri reģistrējuši laulību ar ārzemnieci, – 564.
(Centrālās statistikas pārvaldes dati)
informācijas avots:Ilze Gražule, “Sieviete”
(0) Comments
