PERSONISKĀ HIGIĒNA

Svīšana

Svīšana ir normāls fizioloģisks process. Sviedri ir šķidrs sekrēts, kas sastāv no ūdens, sāļiem, olbaltumvielām u.c. vielām. Svīšana ir veids, kā organisms regulē ķermeņa temperatūru. Izdaloties sviedriem, ķermenis tiek atdzesēts.

Ķermeņa aromāta kontrolēšana

Regulāra mazgāšanās. Pirmais solis svīšanas aromāta kontrolēšanā ir regulāra mazgāšanās, lietojot ūdeni un ziepes. Ziepes nomazgā netīrumus un taukus no ādas, samazina baktēriju daudzumu, kuras izraisa nepatīkamo aromātu (piemēram, antibakteriālās ziepes un dušas želeja “Safeguard”). Būtu ieteicams nomazgāties dušā pēc fiziskām nodarbībām. Jāatceras, ka arī drēbes “piesūcas” ar ķermeņa aromātu, tāpēc pēc nomazgāšanās vajadzētu uzvilkt tīru veļu un apģērbu.

Dezodoranti / Pretsviedru līdzekļi

Nākamais solis pretim tīrības un svaiguma sajūtai ir efektīva dezodoranta vai pretsviedru līdzekļa lietošana pēc mazgāšanās. Dezodoranti nomāc nepatīkamo ķermeņa aromātu. Pretsviedru līdzekļi palīdz ne tikai kontrolēt aromātu, bet arī samazināt sviedru izdalīšanos. Visieteicamāk pretsviedru līdzekli ir lietot pēc mazgāšanās, kad āda ir tīra. Pretsviedru līdzeklis vai dezodorants jāizvēlas, vadoties ne tikai pēc tā smaržas īpašībām, bet arī efektivitātes (visefektīvākie ir sausie un krēmveida dezodoranti, mērenāki ir aerosola tipa dezodoranti). Tomēr ir jāatceras, ka neviens dezodorants vai pretsviedru līdzeklis nevar aizstāt mazgāšanos. Arī lietojot pretsviedru līdzekļus, ir jāievēro pareiza personīgā higiēna – paduses ir regulāri jāmazgā ar siltu ūdeni un ziepēm. Pretsviedru līdzekļus un dezodorantus nedrīkst lietot uz bojātas ādas, piemēram, tūlīt pēc padušu izskūšanas.

Pinnes

Pubertātes vecumā ādā notiek fizioloģiskas izmaiņas, kas ir saistītas ar ķermeņa hormonālo darbību. Tauku dziedzeri ādā palielinās un kļūst aktīvāki, izdalot lielāku daudzumu tauku sekrēta. Tauku dziedzeri atrodas ādā uz visa ķermeņa, bet īpaši daudz to ir uz sejas (īpaši uz pieres, deguna, vaigiem – tā sauktā T-zona), kakla, pleciem, krūšukurvja augšdaļā un uz muguras. Tie ir rajoni, kuros pinnes parādās visbiežāk.

Parasti tauku dziedzeru sekrēts tiek novadīts matu folikulos, kur tas “ieeļļo” matu, vai tiek izvadīts caur ādas porām. Kad tauku sekrēta daudzums pieaug, tas var salipināt ādas atmirušās šūnas un nosprostot poras. Baktērijas, kas atrodas ādā, šajā vidē savairojas. Baktēriju vielu maiņas rezultātā atbrīvojas toksiski savienojumi, kas izraisa uz ādas pinnes un piesārtumu.

Poru nosprostojumi, kuriem piekļūst gaiss, veido tā sauktās “melnās” pinnes jeb vaļējos komedonus. Tie nav netīrumi, kas padara pinnes tumšas. Tumšo krāsu rada pigments – melanīns, kurš uzkrājas daļēji nosprostotajā porā. Ja ādas poras ir pilnībā nosprostotas un nosprostojumam nepiekļūst gaiss, veidojas tā sauktās “parastās” pinnes jeb slēgtie komedoni. “Parastās” pinnes ir nopietnāka ādas problēma salīdzinājumā ar “melnajām” pinnēm, jo tajās var rasties iekaisums.

Akne ir medicīnisks apzīmējums ādas poru nosprostojumam.

Ādas kopšana

Profilakse. Lai attīrītu ādu no netīrumiem un taukiem, kas uzkrājas dienas laikā, sejas āda ir regulāri jāmazgā divreiz dienā ar maigu sejas tīrītāju.

Pārāk bieža mazgāšana var būt kaitīga ādai, tāpēc to nevajadzētu darīt biežāk kā trīs reizes dienā. Pretējā gadījumā sausinošais efekts var izsaukt pastiprinātu ādas tauku dziedzeru sekrēciju kā aizsargmehānismu. Arī ādas berzēšana var saasināt piņņu problēmu, padarīt ādu piesārtušu un iekaisušu.

Ja tu lieto dekoratīvo kosmētiku vai tev ir “melnās” pinnes, būtu ieteicams lietot īpašu sejas tīrītāju, kas satur salicilskābi. Tas palīdz izsargāties no poru nosprostošanās, kas tālāk noved pie aknes.

Ārstēšana. Neraugoties uz tavām pūlēm izvairīties no piņņu rašanās, tās tomēr var parādīties. Piņņu ārstēšanai jāizmanto medicīniski vai kosmētiski preparāti, kas satur benzoil peroksīdu (benzoyl peroxide). Tomēr jebkurā gadījumā par medikamentu lietošanu vajadzētu iepriekš konsultēties ar ārstu, kurš noteiks diagnozi un norādīs ārstēšanas metodi.

Nekādā gadījumā pinnes nedrīkst spaidīt vai plēst! Tādā veidā var izraisīt infekcijas izplatīšanos zem ādas.

Kašķis

Kašķis ir infekcioza (lipīga) ādas slimība, ko ierosina cilvēka kašķa ērcīte. Ērce no viena cilvēka ādas var nokļūt uz otra cilvēka ādas gan tieša kontakta ceļā (piemēram, sasveicinoties), gan ja lieto slima cilvēka veļu un priekšmetus. Nokļūstot uz ādas, ērce ieurbjas ādas virskārtā un veido tur ejas, kas izskatās kā iepelēkas svītriņas (saskatāmas, ja lieto lupu vai noziež bojāto ādu ar joda tinktūru). Slimības tālākajā gaitā uz ādas rodas daudz sīku mezgliņu kniepadatas galviņas lielumā, kas ir niezoši. Kašķis visbiežāk bojā ādu pirkstu sānu virsmās, roku un kāju iekšējās virsmās, padušu priekšpusē, uz vēdera, sēžamvietā.

Ar kašķi retāk inficējas cilvēki, kas rūpīgi ievēro personīgās higiēnas pasākumus. Ja jau ir parādījusies niezošie izsitumi roku pirkststarpās vai citā ķermeņa vietā, nekavējoties ir jāgriežas pie ārsta. Tikai ārsts noteiks pareizo diagnozi un kā rīkoties, lai drīzāk atbrīvotos no mokošā slimības izraisītāja.

Veseli un bojāti mati

Veseli mati ir mīksti, elastīgi, mirdzoši un pakļāvīgi. Tas ir tāpēc, ka kutikulas “zvīņas” nav bojātas, tās gludi un vienmērīgi pārklāj matu, atstarojot gaismu un liekot matiem spīdēt. Ja mati ir bojāti, kutikulas zvīņas ir pacēlušās, aplūzušas vai nolūzušas vispār. Līdz ar to mats zaudē aizsardzību un tā pamatstruktūra viegli var tikt bojāta.

Faktori, kuri nelabvēlīgi ietekmē matus

Mehāniskie bojājumi/ikdienas matu kopšana, tāda kā ķemmēšana un sukāšana, pamazām bojā kutikulas slāni. Lai to novērstu, pēc katras matu mazgāšanas ir jālieto kondicionieris, kurš “pārklāj” matu ar aizsargslānīti un aizsargā kutikulu, padarot to izturīgāku pret mehāniskiem bojājumiem.

Termiskie bojājumi. Matu žāvēšana ar elektrisko fēnu var kaitēt matiem, ja karsto gaisu pūš ļoti tuvu matiem vai izmanto maksimāli karstas temperatūras režīmus. Pārāk augsta temperatūra padara matus sausus. Ja mati zaudē savu dabīgo mitrumu, tie kļūst neelastīgi, kā arī zaudē aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem.

Ķīmiskie faktori. Matu krāsošana, balināšana un ķīmiskie ilgviļņi tieši iedarbojas uz mata struktūru un skar to dziļākos slāņus – korteksu. Ja mati tiek ķīmiski apstrādāti pārāk bieži vai neprofesionāli, matu struktūrā notiek neatgriezeniskas izmaiņas. Matu krāsošanu, balināšanu un cita veida ķīmisku apstrādi vajadzētu izdarīt tikai frizieru salonos.

Taukaini mati. Katru matu “ieeļļo” taukains sekrēts, ko izstrādā tauku dziedzeri. Cilvēkiem ar taukainiem matiem tauku dziedzeri darbojas aktīvāk, un tie izdala ievērojami vairāk tauku. Sekas:

* mati ātri taukojas,

* matus ir grūti ieveidot – tie ātri zaudē vēlamo formu,

* taukaini mati ātrāk kļūst netīri tāpēc, ka taukvielas viegli piesaista putekļus.

Lai ierobežotu taukainu matu problēmas, ir ieteicams:

* mazgāt matus ar šampūnu, kas paredzēts taukainiem matiem. Lietot kondicionieri, kas paredzēts taukainiem matiem.

* izvairīties bieži aiztikt matus ar rokām vai ķemmēt tos. Šādā veidā tauku sekrēts, kas sākotnēji atrodas pie mata saknes, tiek izlīdzināts pa visu mata virsmu un mati sataukojas ātrāk.

Blaugznas. Blaugznas ir pārmērīga galvas ādas lobīšanās. Āda nepārtraukti atjaunojas. Tas nozīmē, ka epidermas augšējās šūnas pakāpeniski atmirst, nolobās un tiek aizstātas ar jaunām šūnām. Atmirušās šūnas ir tik sīkas, ka nav saskatāmas. Blaugznu gadījumā ādas atjaunošanās notiek paātrināti, un bieži vien šūnas nolobās, pirms tās ir atmirušas. Matu tauku dziedzera sekrēts sekmē šūnu salipšanu, veidojot šūnu kompleksus – blaugznu plēksnes, kas ir pietiekami lielas, lai būtu saredzamas.

Daži fakti par blaugznām. Blaugznas tikpat kā nav novērojamas bērniem un veciem cilvēkiem. Blaugznas parasti nav saistītas ar niezi. Ja galvas āda niez vai ir apsārtusi, tas var liecināt par dermatītu. Dažkārt par blaugznām kļūdaini tiek uzskatītas dažas galvas ādas slimības, kuru simptomi ir līdzīgi blaugznām. Tāpēc, ja, lietojot pretblaugznu šampūnu, blaugznas neizzūd, ieteicams konsultēties ar dermatologu.

* Blaugznas nav slimība. Tās ir uzskatāmas par kosmētiska rakstura problēmu.

* 60% pieaugušo savā dzīvē ir cietuši no blaugznām.

Kas rada blaugznas? Tāpat kā uz pārējās ādas, arī uz galvas ādas dzīvo daudz dažādu mikroorganismu, ko sauc par ādas dabīgo mikrofloru. Blaugznu gadījumā viens no mikroorganismiem – sēnīte P.ovale – veidojas daudz lielākā daudzumā.

Kā cīnīties ar blaugznām? Lai atbrīvotos no blaugznām, ir jālieto pretblaugznu šampūns.

Matu kopšana

Divas svarīgas lietas, kas jāievēro, matus kopjot

* Mati ir jāmazgā bieži. Kādreiz uzskatīja, ka matus nedrīkst mazgāt bieži, lai nepadarītu tos sausus vai, tieši pretēji, lai tie netaukotos. Šodien šis priekšstats ir atzīts par kļūdainu. Lietojot maigus šampūnus, tādus kā “Pantene Pro-V”, Vidail Sassoon “Wash & Go”, matus var mazgāt tik bieži, cik vien nepieciešams. Ja mati taukojas, tie ļoti ātri piesaista putekļus, kļūst netīri. Tāpēc taukaini mati ir jāmazgā biežāk. Matu mazgāšanas biežums ir atkarīgs arī no tā, vai tu dzīvo pilsētā vai laukos. Pilsētā apkārtējās vides piesārņojums ir lielāks un mati kļūst netīri ātrāk. Atceries – mati ir jāmazgā tad, kad tie ir netīri.

* Katram ir jāizvēlas matu kopšanas līdzekļi atbilstoši matu tipam un matu individuālajām prasībām. Pirmais solis šampūna un matu kopšanas veida izvēlē ir matu tipa noteikšana. Šim nolūkam ieteicam lietot matu tipa noteikšanas tabulu.

Mazgāšana.

Padomi matu mazgāšanā.

Vienmērīgi saslapiniet matus ar remdenu, siltu ūdeni. Mazgājiet matus visā to garumā, ļaujot tiem brīvi krist. Izvēlieties šampūna daudzumu atkarībā no matu garuma. Uzlejiet šampūnu uz delnas, tad vienmērīgi iemasējiet to matos un galvas ādā ar pirkstu paliem. Dariet to maigi. Atcerieties – jūs mazgājat matus, nevis beržat veļu.

Skalojot matus, ļaujiet ūdenim brīvi tecēt caur matiem. Ir ļoti svarīgi, lai mati tiktu izskaloti pilnīgi un tajos nepaliktu šampūna paliekas. Tāpēc skalojiet matus ilgāk, nekā jums liktos pietiekami. Neskalojiet matus ar pārāk karstu ūdeni.

Atcerieties, ka mitri mati ir visjūtīgākie pret dažādiem bojājumiem, tāpēc pret tiem jāizturas īpaši saudzīgi. Viegli nosusiniet matus tīrā dvielī un izžāvējiet tos.

“Drošs ceļš uz veseliem zobiem un žilbinošu smaidu”, žurnāls “Sveiks un vesels”, 1997.g. Nr. 1; lpp.:66-69.

Vai jūs zināt, ka gandrīz ikvienam no mums kariesa vai kādas citas mutes dobuma slimības dēļ ir bojāti zobi? Vai tas ir slikti? Neapšaubāmi, īpaši ņemot vērā faktu, ka zobi nepieciešami barības sasmalcināšanai, kā arī – pat vēl svarīgāk – lai cilvēks labi izskatītos. Kad zobs sācis bojāties, ārstēšana nav viegla. Gandrīz nevienam no mums nepatīk iet pie zobārsta. Mēs cenšamies šo vizīti atlikt līdz pēdējam brīdim, lai izvairītos no urbšanas un citām nepatīkamām procedūrām.

Kāpēc mums jāsargā zobi? Pastāv vairāki iemesli: 1)zobi ir svarīgs barības uzņemšanas posms, 2)zobi tiek izmantoti runas veidošanā, 3)skaisti zobi dod žilbinošu smaidu, kas padara cilvēku pievilcīgu.

Diemžēl zobiem ir daudz ienaidnieku. Kas ir lielākie zobu ienaidnieki?

Kariess. Tā ir visizplatītākā zobu slimība un sastopama lielākai daļai pieaugušo.

Kā šī kaite attīstās? Pēc barības uzņemšanas uz zobiem un zobstarpās vienmēr var atrast dažādus pārpalikumus. Tos sauc par apgulsnēm. Apgulsnes – pareizi tīrot zobus, tas var notīrīt no zoba virsmas, bet tās uzkrājas zobstarpās.

Apgulsnes ir mīksta, lipīga, gandrīz neredzama kārta, kas pastāvīgi veidojas uz zobiem un to starpās. Apgulsnes satur miljoniem baktēriju, kas var izraisīt kariesu un smaganu slimības. Katru reizi, kad mēs ēdam saldu barību, notiek ķīmiska reakcija, kurā apgulsnēs esošās baktērijas, iedarbojoties uz cukuru, producē skābi. Skābe sāk bojāt zobu emalju.

1. Kad skābe iedarbojas uz zobu emalju, tā šķīdina cietos minerālus, veidojot mīkstu apvidu zobu emaljā un īpaši vietās, kur zobus ne vienmēr rūpīgi iztīra, piemēram, zobstarpās.

2. Kariesa sākumu ir ļoti grūti pamanīt vai sajust. Zobu emalja kļūst mīkstāka vienā vietā. Kaiti vēl var apstādināt, regulāri tīrot zobus ar fluoru saturošu pastu. Laba zobu pasta nostiprinās zobu emalju un padarīs to izturīgāku pret skābes iedarbību.

Bez tam ir ļoti svarīgi regulāri apmeklēt zobārstu, jo viņš var laikus pamanīt kariesa veidošanos, lai to vēl varētu apstādināt.

3. Taču, ja par zobiem pietiekami nerūpējas, kariess nepamanīts turpinās un caurums padziļinās, sasniedzot dentīnu un pēc tam mīkstos pulpas audus. Tas ļauj baktērijām iekļūt zoba iekšienē, izraisot abscesu. Zobs sāk sāpēt tikai tad, kad caurums jau ir pilnībā izveidojies. Iekļuvušas zoba iekšienē, baktērijas ātri iznīcina nervus un asinsvadus, izraisot sāpes, kā arī bieži vien veicinot zoba izkrišanu.

Otra plaši sastopama mutes dobuma kaite ir smaganu iekaisums.

Kā attīstās smaganu iekaisums? Smaganu iekaisumu izraisa apgulsnēs esošo baktēriju vairošanās. Tās kairina smaganu audus, un smaganas var lēnām, gandrīz nemanāmi nosēsties. Baktērijas turpina vairoties, un pakāpeniski kauli un saites, kas nostiprina zobu, var tikt bojāti baktēriju darbības dēļ. Smaganas nosēžas un vairs nav spējīgas saturēt zobu. Bez tam baktērijas tagad var piekļūt lielākai zoba daļai, vēl vairāk veicinot caurumu veidošanos. Beigu beigās zobs, kas citādi ir pilnīgi vesels, var izkrist.

Kā noteikt smaganu iekaisumu? Smaganu iekaisums bieži sākas bērnībā. Asinis, kas, tīrot zobus, parādās uz zobu sukas, bieži vien ir pirmā pazīme. Vēl viena pazīme ir sarkanas, iekaisušas smaganas. Tas ir brīdinājums steidzami aiziet pie zobārsta. Iespējamo kaišu vidū vēl jāmin zobakmens. Zobakmens ir sacietējušas apgulsnēs, kas bieži atrodas zobstarpās grūti tīrāmās vietās. Zobakmens ar tā raupjo virsmu ir lieliska vieta baktērijām, kas var izraisīt kariesu un smaganu iekaisumu. Kad zobakmens attīstījies, no tā nevar atbrīvoties, tīrot zobus, tāpēc zobārstam tas regulāri jānotīra.

Lai izvairītos no mutes dobuma kaitēm…

Ēdiet veselīgu pārtiku! Pirmais svarīgākais noteikums būtu ēst veselīgu pārtiku – augļus, dārzeņus – un mēģināt ierobežot ar cukuru bagātu produktu lietošanu. Saldumu lietošana lielā daudzumā vienreiz dienā ir mazāk kaitīga nekā regulāra kārumu ēšana.

Regulāri tīriet zobus un dariet to pareizi! Ir svarīgi tīrīt zobus vismaz divas reizes dienā. Optimālais biežums būtu pēc katras ēdienreizes. Tīriet zobus šādi: ar mazām apļveida kustībām notīriet visu zobu virsmu, neaizmirstot masēt un notīrīt smaganas. Zobi jātīra ļoti rūpīgi, ieteicams vismaz trīs minūtes.

Lietojiet pareizu zobu suku! Ieteicams lietot zobu suku, kam vidū ir īsāki, cietāki un gar malām garāki, mīkstāki sariņi, šādā veidā vienlaikus tiek tīrīti zobi un masētas smaganas. Ieteicamas zobu sukas ar zigzagveida sariņiem. Mainiet zobu suku reizi trīs mēnešos.

Lietojiet pareizu zobu pastu! Lai nodrošinātu maksimālo aizsardzību pret kariesu, nepieciešams lietot zobu pastu ar fluora piedevu, piemēram, fluoristatu. Klīniski pierādīts, ka fluoristats nostiprina zobu emalju, nodrošina maksimālu aizsardzību pret kariesu, tāpēc to atzinušas dažādu valstu stomatologu asociācijas un to iesaka zobārsti visā pasaulē.

Ja jūs vēlaties papildaizsardzību pret baktēriju un zobakmens veidošanos, vajadzētu izvēlēties zobu pastu, kas satur antibakteriālas vielas, piemēram, triklozānu, un tīrošas vielas, piemēram, pirofosfātu.

Lai bērns labprāt tīrītu zobus, nepieciešams nopirkt zobu pastu, kas viņam patīk. Tā kā pieaugušo zobu pastām bieži vien ir pārāk spēcīga garša, ieteicams lietot īpašas bērnu zobu pastas. Tās veidotas, ievērojot bērnu garšas vēlmes (piemēram, aveņu garša). Tā kā bērni bieži norij zobu pastu, jaunāko bērnu zobu pastā pēc Šveices stomatologu ieteikuma ir samazināts fluora līmenis.

Regulāri – vismaz divas reizes gadā – apmeklējiet zobārstu! Zobārsts jums laikā identificēs mutes dobuma slimības un jau sākumā tās izārstēs, tāpēc nebūs jāveic dažādas nepatīkamas procedūras.

Ja jūs sāksit rūpēties par zobiem agrā bērnībā un darīsit to pareizi, tas jums palīdzēs saglabāt zobus skaistus un veselus visu mūžu.
informācijas avots:“Matu un ādas kopšanas programma”, žurnāls “Sveiks un vesels”