Kādos gadījumos veic dzemdību stimulāciju?

Kas ir stimulācija?

Dzemdību stimulācija ir mākslīgi uzsākta dzemdību darbība, kuru veic atsevišķu dzemdību gadījumos. Stimulētās dzemdības ir daudz sāpīgākas un bieži vien cerētā stimulācija nesniedz gaidītos rezultātus, kā rezultātā ir nepieciešama stimulācijas atkārtošana. Ir situācijas, kad dzemdību stimulācija ir nepieciešama, taču jāatceras ir par šīs procedūras bīstamību. Dzemdību stimulācija ir nepieciešama gadījumā, ja grūtniecības turpināšanās var kaitēt mazulim vairāk nekā ātrākas dzemdības.

Biežākās indikācijas dzemdību stimulācijai ir:

* Ar dzemdībām saistīta asinsspiediena paaugstināšanās mātei (preeklamspija

* Priekšlaicīga augļapvalku plīšana

* Pārnēsāta grūtniecība

* Rēzus nesaderība mātei un bērnam

* Pārāk maz augļūdeņu

* Mātes akūta vai hroniska slimība – cukura diabēts, nieru slimības

* Iepriekšējās dzemdībās piedzimis nedzīvs bērns.U.c.

* Dzemdību stimulācijas veidi:

Tas kāda veida stimulāciju izvēlēsies dzemdību speciālists ir atkarīgs no tā, kādā stāvoklī atrodas dzemdes kakliņš un cik liels ir tā atvērums:

* Augļapvalku pārduršana un augļūdeņu nolaišana (bīstamība – infekcijas pievienošanās vai nabas saites izkrišana)

* Oksitocīns vai pitocīns – sintētiskie hormoni, kuri ir līdzīgi tiem, kas izdalās dzemdību laikā, lai rastos dzemdes kontrakcijas un tās kļūtu spēcīgākas. Parasti tiek nozīmēti tablešu vai intravenozo sistēmu veidā. Sievietes atzīmē, ka šādas stimulācijas laikā kontrakcijas ir daudz sāpīgākas. Ievadāmo medikamentu deva pakāpeniski tiek kāpināta, līdz tiek sasniegts nepieciešamais kontrakciju biežuma skaits un spēcīgums.

* Prostaglandīnu gēls vai supozitorijs. Šo metodi izmanto, ja dzemdes kakliņa atvērums nav lielāks par 3 cm (parasti tas ir ciets un nav sācis atvērties). Šo metodi var veikt vienu pašu vai aptuveni 12 stundas pirms oksitocīna ievades. Visbiežāk gēls tiks ievadīts atkārtoti, lai pakāpeniski palielinātu prostaglandīnu devu.

Arī māte pati var veikt dzemdību stimulāciju, kas, protams, nav pierādīts kā pietiekoši efektīva metode visos gadījumos, un var būt nedroša, ja veic mājas apstākļos:

* Krūšu galu stimulācija – krūšu galu virpināšana izsauc dabīgā oksitocīna izdalīšanos, taču jābūt piesardzīgiem – neveiciet to mājās (!), jo var izsaukt pastiprinātas kontrakcijas un palēnināt mazuļa sirdsdarbību

* Dzimumakts – sperma satur dabīgo prostaglandīnu, kas var paātrināt dzemdību darbības sākšanos

* Zāļu tējas

Kādi ir dzemdību stimulācijas riska faktori?

* Galvenais riska faktors ir tas, ka dzemdības pēc stimulācijas, tomēr varētu nesākties un būs nepieciešams ķeizargrieziens

* Dažos gadījumos, krūšu galu stimulācija, oksitocīns un prostaglandīnu gēls var izsaukt dzemdes hiperstimulāciju, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz mazuli un radīt distressu. Prostaglandīna gēls var izsaukt arī placentas atslāņošanos un dzemdes plīsumu.

Ja tiek veikta dzemdību stimulācija – visbiežāk būs nepieciešama monitorēšana, lai kontrolētu kontrakciju biežumu un mazuļa sirdsdarbību.

Kādos gadījumos nevar veikt dzemdību stimulāciju?

* Ja pārbaužu laikā konstatēts, ka mazulim jādzimst nekavējoties un viņš nespēs pārciest dzemdību kontrakcijas

* Ja mātei ir priekšguļoša placenta

* Ja nav galviņas priekšguļa

* Ja ir trīņu grūtniecība

* Ja ir dzimumorgānu herpes infekcija

* Ja nabassaite ir aptinusies ap mazuļa kakliņu un dzemdību laikā mazulim var trūkt skābekļa

Piesardzība ir jāievēro gadījumos, ja:

* Ir dvīņu grūtniecība

* Pirms tam ir bijuši 2 ķeizargriezieni

* Ir pārāk daudz augļūdeņu

* Ja mātei ir nopietnas citas blakusslimības

* Ja mazuļa galviņa nav iestājusies dzemdību ceļos

Pētījumā, kas tika veikts Beļģijā piedalījās 15000 grūtnieces, kas dzemdēja pirmo reizi. Visām sievietēm bija grūtniecība, kas noritēja bez sarežģījumiem. Gandrīz pusei pēc pašu lūguma dzemdības priekšlaicīgi tika stimulētas, otra puse dzemdēja dabīgi. Pētījums parādīja, ka tās grūtnieces, kuru dzemdības tika stimulētas, divas reizes vairāk lietojas pretsāpju līdzekļus un daudzām bija nepieciešams ķeizargrieziens, sakarā ar augļa hipoksiju un sirdsdarbības izmaiņām. Šajā grupā daudzām sievietēm dzemdībās tika pielietotas stangas un vakuma ekstrakcija, kā arī vairākiem bērniem pirmās dzīves dienas nācās pavadīt intensīvās terapijas nodaļā.

Kāpēc tika veikta dzemdību stimulācija Māmiņu Kluba Dzemdību TV māmiņai?

Tātad: uzsākoties dzemdību darbībai kontrakciju biežums ir neregulārs un ar lielu laika starpību, tas liek jaunajai māmiņas saprast, ka ir laiks doties uz dzemdību vietu, taču mēdz gadīties, ka dzemde darbojas (māmiņa to izjūt kā sāpīgās kontrakcijas), bet pārējie dzemdību veiksmīgai norisei nepieciešamie procesi nenotiek tik sekmīgi kā tam vajadzētu būt – mazulītis neslīd uz leju, neplīst augļapvalki un neveras dzemdību kakliņš.

Šādu stāvokli apzīmē sauc par prelimināru – tas nozīmē, ka vairākas dienas ilgst „neproduktīvas” kontrakcijas, kas māmiņai var būt nogurdinoši, taču tā ir dzemdību procesa sastāvdaļa. Šādas prelimināras kontrakcijas visbiežāk raksturīgas pirmajās dzemdības, un nav visām māmiņām. Lai taupītu spēkus, vecmāte izvērtējot dzemdības ceļu gatavību un mazulīša labsajūtu (ar sirdstonīšu pierakstu), sniedz palīdzību māmiņai, kas ir spazmolītisku medikamentu nozīmēšana – tā piemēram var būt Nošpa, kas atslābina muskulatūru un ļauj procesam noritēt maigāk, tādējādi dodot laiku arī pārējiem dzemdību norisei nepieciešajiem priekšnosacījumiem sasniegt nepieciešamo stāvokli.

Vienkārši izsakoties, sievietes dzemde ir viens liels muskulis, kas dzemdību laikā saraujas, tādējādi „izstumjot” mazuli pa dzemdību ceļiem. Lai dzemdības noritētu produktīvi un bez sarežģījumiem, šim muskulim ir jāsaraujas pietiekami bieži un ar noteiktu ritmu, lai tā teik – process iet uz priekšu – jā tā nenotiek, kā tas bija Kristiānas gadījumā, draud nopietnas problēmas bērniņam, no kurām visļaunākā ir hipoksija, jeb skābekļa trūkums.

Kristiānai bija diskoordinēta dzemdību darbība, kad saraušanās notiek dažādos vektoros nevis vienvirzienā, līdz ar to nenotiek produktīva mazuļa virzīšana. Ja mēs pafilozofējam, tad to varētu attēlot kā cilvēku iešanu vienā kolonnā, kas ir spēks, kas vajadzīgs dzemdībās, vai arī haotiska skriešana, kam nav produktīva rezultāta. Tādēļ talkā mums nāk stimulācija, kas sakārto dzemdēs darbību – pats vārds jau to mums pasaka – notiek stimulācija, kas ir palīdzība bērniņa izstumšanai, tādēļ arī tā tiek veikta.

Ar cieņu,

Māmiņu Kluba medicīniskā redaktore Dr. Indra Zaharāne
http://www.maminuklubs.lv