Svētā Valentīna dienu mēdz dēvēt par visu mīlētāju dienu.

To svin 14. februārī, tradicionāli sūtot apsveikuma kartiņas – kā mīlestības vai pieķeršanās apliecinājumu. Apsveikuma kartiņas reizēm dēvē par “Valentīniem”, un tās visbiežāk attēlo sirdis, amorus un citu simboliku, ko mēdz saistīt ar mīlestību. Uzskata, ka Svētais Valentīns ir visu mīlētāju aizbildnis jeb patrons.

Ko vēl mēs zinām par Valentīna dienu?

Katru februāri Svētā Valentīna dienā mīlētāji daudzās valstīs dāvina cits citam saldumus, ziedus un citus mīļus niekus. Kas tad ir šis noslēpumainais svētais, un kāpēc mēs vispār svinam šos svētkus?

Valentīna dienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr mēs zinām, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.

Kas īsti ir Svētais Valentīns, un kāpēc viņš saistās ar šo seno, romantisko tradīciju? Šodien katoļu baznīca atzīst vismaz trīs svētos mocekļus, kas pazīstami ar Valentīna vārdu.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu.

Citas leģendas vēsta, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.

Vēl cita leģenda stāsta, ka Valentīns nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.

Kaut arī leģendas mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priestera Valentīna simpātisko, varonīgo un – pats galvenais – romantisko tēlu. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Arī domas par to, kāpēc Valentīna diena jāsvin tieši februārī, dalās – vieni vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270. gadā, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam Lupercalia festivālam.

Senajā Romā februāris bija oficiālais pavasara sākums, un uzskatīja, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veica īpašus rituālus – iztīrīja putekļus, un visās telpās izkaisīja sāli un kviešus.

Lupercalia festivāls sākās februāra idās, 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.

Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Tad katrs pilsētas neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin bieži arī precējušies.

498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu “pāru loteriju” pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu. Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par “Putnu pārošanās dienu”, tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku.

Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē vēl šodien – tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai. 1415. gadā rakstītais apsveikums šobrīd ir apskatāms Londonā, Britu muzejā.

Anglijā Valentīna dienu svin kopš 17. gadsimta. 18. gadsimtā vidū šī tradīcija nosūtīt mazas dāvaniņas vai ar roku rakstītas zīmītes strauji izplatījās starp visu kārtu mīlētājiem un draugiem. Gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes aizstāja iespiestas kartītes – tās kļuva plaši pieejamas, pateicoties drukas tehnoloģiju uzlabojumiem. Turklāt laikmetā, kad tieša jūtu izpausme tika uzskatīta par nepiedienīgu, drukāta kartīte ļāva paust jūtas, nepārkāpjot etiķeti.

Amerikā ar roku rakstītu “Valentīnu” sūtīšana aizsākās 18. gadsimta sākumā. Pirmās rūpnieciski izgatavotās Valentīna dienas kartītes Amerikā sāka tirgot Estere Houlenda 19. gadsimta 40. gadu vidū.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu “Apsveikuma kartīšu asociācijas” datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki nosūta 1 miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem “kartīšu sūtīšanas” svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.

Līdztekus Amerikas Savienotajām Valstīm šī tradīcija ir plaši izplatīta arī Kanādā, Meksikā, Lielbritānijā, Francijā un Austrālijā. Šie svētki vēl nav ieguvuši “oficiālu statusu” mūsu zemē, bet tas taču nevar kavēt Tevi atcerēties savus mīļos?

Ko nozīmē ziedi?
Puķzirnīša zieds Es aizeju
Salmi – salauzti Es Tev nepiekrītu
Trīsene Vēlos nedaudz paaģitēt
Auzu vārpa Jūtos nedaudz spocīgi
Sakaltušas lapas Esmu bēdīgs…
Āboliņš – četrlapu Esi mana!
Āboliņš – balts Padomā par mani!
Cinnija Es domāju par Tevi, kamēr Tevis nav
Magone – dzeltena Lai Tev bagātība un laime
Magone – sarkana Esmu mierīgs un laimīgs
Petūnija Tava klātbūtne mani mierina
Peonija Gribu ar Tevi laimīgi apprecēties
Palmas zars Tu mana veiksme un uzvara
Orhideja Tu mana mīla, skaistums
Maijpuķīte Man nekas bez Tevis nav vajadzīgs
Lilija – dzeltena Esmu Tev pateicīgs
Lilija – balta Būt ar Tevi ir kā paradīzē
Īriss Tava draudzība man nozīmē tik daudz
Hiacinte Es atvainojos Tev, piedod, lūdzu!
Virši Pielūdzu, pielūdzu, pielūdzu…
Gloksīnija Mīlestība no pirmā acu uzmetiena
Gladiola Lūdzu, ļauj man nedaudz atpūsties no Tevis
Ģerānija Es esmu nedaudz dumjš, bet…
Gardēnija Tu esi mana visslepenākā mīla
Forsītija Es gaidu Tevi
Krizantēma – sarkana Tu esi vislabākais draugs
Kamēlija – sarkana Tu esi liesma manā sirdī
Kamēlija – rozā Es ilgojos pēc Tevis
Kamēlija – balta Tu esi dievīgs(-a)
Kaktuss Man ir liela izturība un pacietība
Ziedu pulkstenītis Esmu gatavs(-a) būt pazemīgs(-a)
Acālija Rūpējies par sevi – manis dēļ
Ambrozija Mūsu mīla ir abpusēja
Vijolīte Tas ir tikai modernisms un vienkāršība
Vībotne Es piepildīšu Tavas vēlēšanās
Tulpe Tu esi perfekts mīlnieks
Rozes pumpurs Mums ir jaunība un skaistums
Roze – balta + sarkana Esam vienoti un saderam kopā
Roze – sarkana Mīlu un pielūdzu
Roze – balta Es zinu, kas ir šarms un nevainība
Roze – rozā Laime ir perfekta
Prīmula Mana mīla ir tikko radusies
Gaiļpieši Mana sirds ir atvērta
Jasmīns – dzeltens Es kautrējos
Jasmīns – balts Laipnība un pievilcība
Narcise – dzeltena Kad Tu esi ar mani, vienmēr spīd saule
Margrietiņa Nevainība un maigums
Krizantēma – balta Saku patiesību
Krizantēma – sarkana Es vienkārši Tevi mīlu
Neļķe – raiba Piedod, bet es nevaru būt ar Tevi
Neļķe – dzeltena Tev ir izdevies mani apbēdināt
Neļķe – balta Es mīlu Tevi kvēli un nekad neaizmirsīšu
Neļķe – sarkana Es Tevi pielūdzu, un mana sirds alkst pēc Tevis
Begonija Man ir kaprīzs raksturs
Astere Mīlas talismans un izsmalcinātība
Neaizmirstule Patiesa mīla
Paparde Esi mans patvērums
Pienene Es paļaujos uz Tevi
Amarillis Es lepojos
Krokuss Esmu pacilāts(-a)
Frēzija Es Tev ticu
Ceriņi Skaistums un viss…
Samtene Esmu greizsirdīgs
Persika zieds Sagūsti mani
Salmi Es Tev piekrītu
Vībotne Lūdz par mani

21 iemesls mīlestībai
1. Es varu būt es pats, kad esmu kopā ar tevi.
2. Tu saproti, ka romantika ir maza gaismiņa, maiga mūzika un tikai mēs divi.
3. Tu liec man justies tā, kā es vēl nekad neesmu juties(-usies).
4. Es varu tev teikt visu, un tas tevi nešokēs.
5. Tava uzticība ir tas, kas iededz liesmas manā sirdī.
6. Es un tu. Mēs kopā varam veikt brīnumus.
7. Mēs ideāli saderam kopā.
8. Domas par tevi piepilda mani ar brīnišķīgām izjūtām.
9. Tava mīlestība liek man justies tā, it kā viss vēl būtu priekšā.
10. Tu nekad nepadodies, un tas man neļauj apstāties.
11. Tu esi vienkārši neatvairāms(-a).
12. Es mīlu tevi tāpēc, ka tu liec man kļūt labākam(-ai).
13. Tavas briesmīgās humora izjūtas dēļ.
14. Ik reizi, kad es uz tevi paskatos, mana sirds sāk pukstēt straujāk.
15. Tu esi vienīgais, kam ir manas sirds atslēga.
16. Tu vienmēr man saki to, ko es gribu dzirdēt.
17. Tu esi man parādījis(-usi) patieso mīlestības vērtību.
18. Mīlestība ir tas, ko tu man nozīmē. Un tu man nozīmē visu.
19. Tu esi mans sapnis.
20. Tev pieder mana dzīve, un es esmu pateicīgs(-īga) par to.
21. Un, protams, tu esi visgudrākā(-ais)! Tieši tāpēc tu esi pārāk gudra(-s), lai manī iemīlētos

http://www.varaviksne.lv

Dziesmiņa par Īru meitenēm…

Iecere braukt uz Kanāriju salām Ingai un viņas divām draudzenēm radās, kad Inga portālā draugiem.lv saņēma vēstuli, ka ir iespēja par 100 latiem iegādāties biļetes uz vienu no populārākajām un zināmākajām kūrortu vietām – Kanāriju salām. Ilgi nedomājot, meitenes nopirka biļetes, apzinoties, ka naudas viesnīcai viņām nepietiks. Bet arī tas viņas neapturēja doties šajā ceļojumā.

14.februāra dienā viņas devās no Rīgas uz Berlīni. Ņemot vērā, ka nākamā lidmašīna uz Madridi bija tikai nākamajā dienā, viņām nācās Berlīnē palikt pa nakti. Lai īsinātu laiku, jaunietes nolēma izvizināties ar metro, protams, pa zaķi! Tā, braukājot ar metro, viņas aizbrauca līdz rajonam, kur dzīvo tikai studenti. Tur meitenes uzgāja kādu ļoti lētu ēstuvi, kur tirgoja Turku kebabus. Nakšņošana izvērtās ļoti jauka, jo, kā izrādās, tur dzīvoja kāda paziņa, kura laipni ceļotājas uzņēma savās mājas. Taču jau nākamajā dienā meitenes atkal devās uz lidostu, lai turpinātu savu iesākto ceļu.

Arī Madridē viņām bija jāpavada vesela nakts. Atceroties posmu no Madrides, Inga ir īpašā sajūsmā, jo tur bija īsta nakts dzīve, kur kādā krogā viņas baudīja Spāņu pašbrūvētu ābolu sidru. Taču nākamajā dienā, kad meitenes devās uz lidostu ar metro, sākās īsts haoss. Viņas iekļuva pusdienas pārtraukumā jeb siestā. Šis ir laiks, kad visi dodas mājās, lai pusdienotu un, protams, viņi brauc ar metro. Skats esot bijis kā kādā lielā festivālā, jo pūlis esot bijis iespaidīgs. Tomēr veiksmīgi nokļūstot līdz lidostai, viņas devās tālāk uz galamērķi – Fuerteventuru.

Nonākot uz salas, meitenes saprata, ka ir pārāk nogurušas, lai jau pirmajā naktī gulētu zem klajas debess. Atrada viesnīcu, par kuru samaksāja 30 eiro. Viesnīca esot bijusi fantastiska – tas bija mazs divistabu dzīvoklītis ar visu nepieciešamo, sākot ar vannas istabu, virtuvi un ērtām gultas vietām, beidzot ar skatu uz okeānu. Pēc izgulētās nakts sākās piedzīvojumu meklējumi. Meitenes noīrēja riteņus, lai apskatītu pilsētu. Viņas izlēma aizbraukt līdz kādam apdzisušam vulkānam, lai uzkāptu un apskatītu pilsētu no augšas. Tas izrādījās grūtāk nekā cerēts, jo vulkāns bija ļoti klinšains, un riteņi, kurus viņas stiepa līdz – par smagu, tādēļ necik augstu viņas neuzrāpās. Un klāt jau bija vakars, un saule pamazām sāka slīdēt aiz apvāršņa.

Starpība starp Latvijas vakariem un Fuerteventuras vakariem ir tāda, ka, tiklīdz noriet saule, ir pilnīga nakts, atšķirībā no mūsu krēslainajiem vakariem. Tā nu pa tumsu viņas devās atpakaļ uz pilsētu, pilnīgi pārgurušas un nomocījušās, jo velosipēdi, kurus viņas izīrēja, vakarā jau bija jāatdod. Viss jau būtu labi, ja tikai Inga nebūtu nomaldījusies no pārējām meitenēm, ieklīstot kādā aizdomīgā rajoniņā, kur uz katru stūri piedāvā narkotikas. Baidoties kādam pajautāt, uz kuru pusi ir viņas viesnīca, pēc pāris stundu maldīšanās, veiksmīgi to atrada. Kopumā meitenes ar riteņiem veica aptuveni 30 kilometrus.

Arī nākamā diena neizpalika bez piedzīvojumu meklēšanas. Jau rīta agrumā meitenes nolēma stopēt, lai apskatītu salu no viena gala līdz otram. Pirmā mašīna, kura uzņēma ceļotājas, bija jauka, taču diemžēl varēja vest īsu gabaliņu, jo šoferim nebija pa ceļam. Savukārt otras mašīnas šoferītis bija ne tik pieklājīgs kā iepriekšējais. Meitenēm piedāvāja gan izģērbties, gan uzpīpēt zālīti, sakot, ka tas būs jautrs piedzīvojums, tomēr meitenēm veiksmīgi izdevās izkļūt no šīs mašīnas bez starpgadījumiem. Savukārt trešais automašīnas šoferītis izrādīja visu salu, lai gan tas viņam nebija pa ceļam, un nogādāja abas meitenes iecerētajā mērķī. Viņš arī pastāstīja, kur tuvumā ir ļoti skaista pludmale, kuru noteikti vajadzētu apmeklēt. Tā nu visas trīs ceļotājas sāka meklēt izslavēto pludmali. Diemžēl neko citu, kā klinšainas un vējainas piekrastes neatrada. Un te jau atkal iestājās tumsa.

Atkal maldoties, viņas uzgāja vietu, kur bija uzbūvētas četras betona sienas, kur pa vidu bija mīkstas smiltiņas. Nopriecājoties par labo atradumu un izveidojot jaukas guļvietas, meitenes ķērās klāt tradicionālajam Fuerteventuras dzērienam – rumam ar putukrējumu. No rīta pamostoties, atrastā vietiņa vairs neizskatījās tik pievilcīga kā iepriekšējā vakarā, jo izrādās sienas, kas meitenes sargāja no vēja, bija plāksnes ar mirušo cilvēku vārdiem un uzvārdiem… Nakts bija pārlaista kapos.

Ātri savākušas mantas, meitenes uzsāka savu ceļu atpakaļ uz pilsētu. Pēc šī piedzīvojuma meitenes no pilsētas vairs ārā nedevās. Bez starpgadījumiem neiztika arī mājupceļā. Berlīnē lidmašīna no Madrides ieradās vēlāk nekā paredzēts, un reģistrācija reisam tālāk uz Rīgu bija beigusies. Saceļot skandālu ar lamāšanos un ārdīšanos, viņas tomēr lidmašīnā ielaida, un šis ceļojums veiksmīgi beidzās Rīgas lidostā.

Stāsts par piedzīvojumiem vēl noteikti nav beidzies, jo Ingai kabatā jau ir biļetes uz Maroku!

Kas vajadzīgs līdzi mazbudžeta ceļojumā:

• Pase

• Skočs (lai vajadzības pēc varētu pielīmēt pie ķermeņa pasi)

• Sausās zupiņas

• Pludmales čībiņas

• Pāris drēbju kārtas

• Kafijas “3 in 1″

• Fotoaparāts

Sanita Dirnēna, liepajniekiem.lv

«And I Lie» ir pirmais singls no «Prāta vētras» topošā albuma, kuram darba nosaukums ir «Fire Monkey». Rezultāts gaidāms jau šajā pavasarī.

Noklausies [audio:http://www.delfi.lv/temp/audio/Brainstorm-AndILie.mp3]

«And I Lie» ir Gustavo un «Prāta vētras» sadarbība – sākumā kā eksperiments, bet nu jau kā pilnvērtīgs producenta un grupas kopdarbs. Dziesmas ierakstā piedalījies arī «gg choir» un vijolnieks Gidons Grīnbergs