Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku seniskuma saglabāšanos rodamas jau Garlība Merķeļa un vēl citu vācu literātu rakstos. Šo uzskatu nostiprinājuši latviešu tautiskie romantiķi.
Romas katoļu baznīca 24.jūniju svin kā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Tomēr latviešu Jāņu tradīcijās ar Jāni Kristītāju saistītā materiāla ir ļoti maz. Jāņa Kristītāja, tāpat kā Jēzus un Marijas, īstais dzimšanas dienas datums nav zināms. Visas šīs dienas dažādu nolūku dēļ noteiktos datumos fiksējusi baznīca.
Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti, pavadot to ar jautrām dziesmām un dejām. Vasaras saulgriežos diena ir visgarākā un nakts – visīsākā. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults. Full Story »
Gadsimtiem ilgi latviešu tauta ir svinējusi Jāņus – lielākos gadskārtu svētkus gadā. Jāņu svinēšanas tradīcijas laika gaitā ir pārvērtušās līdz ar ideoloģiskās iekārtas maiņu.
Mainās arī Jāņu nozīme – padomju laikā saulgriežu svinēšana kļuva par “krāšņu piedzeršanās pasākumu”, pēc tam tos aizliedza pavisam, bet mūsdienās Līgo svētki drīzāk atgādina pikniku ar desiņām un alu. Full Story »
Lieldienas – darināts pēc senkrievu великодень, великъ день ‘lieldiena(s)’ parauga, kas savukārt pēc grieķu megālē hēmera parauga ar to pašu nozīmi. Latviešu valodā nosaukums darināts pirms 13. gadsimta.) Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kas piemin Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tās tiek svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, un Lieldienas ir līksmības diena.Krievu pareizticīgie Lieldienu datumu aprēķina atšķirīgi, tāpēc pareizticīgo Lieldienas parasti svin pāris nedēļu vēlāk. Lielais gavēnis (Gavēnis – no darbības vārda ‘gavēt’, aizguvums no senkrievu valodas. Full Story »
14.februārī svinam svētā Valentīna dienu, kas bijis svētais Valentīns?
Ar šādu vārdu viņu atzīst Katoļu baznīca.
Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā. Full Story »
Cepu, cepu kukulīti, (plaukšķina)
citu lielu (iepleš rokas),
citu mazu, maziņu; (sakrusto rokas pār krūtīm)
Viļ, viļ apaļu, (veļ it kā bumbiņu rokās)
Pauks – krāsnītē (pieliek rokas pie mutes)
Ar garu, garu skursteni; (paceļ rokas virs galvas)
Ņam, ņam, ņam-m-m, cik gards! (plaukšķina pa punci) Full Story »
Divi Latvieši Antra un Armands ir uzņēmušies tirgot „Rīgas Ziepju Manufaktūras” produkciju, šeit Īrijā. Piedāvājums ir ļoti plašs vairāk kā 60 veidu aromātisko ziepju, 40 veida vannas burbuļbumbas, augstas kvalitātes 4 veida dabīgās ķermeņa eļļas ( jojobā, mandeļu, aprikožu un vīnogu ), vannas sāli, vannas pieniņus, krēmus, ķermeņa kopšanas svietus, kā arī vannas piederumus. Full Story »
Ja uzreiz pēc komunisma ēras beigām par iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos Latvijā bija tikai jāpriecājas, jo šis process notika Krievijas armijas un daudzu migrantu aizbraukšanas rezultātā, tad tagad, vērojot lejupslīdes tendenci, optimisma vairs nav nekāda. Full Story »
Visas kalendārās sistēmas izriet no astronomiskajiem cikliem. Senēģiptiešu, ķeltu, maiju un tolteku kalendāri tika radīti ar mērķi – sinhronizēt mikrokosmā un Makrokosmā notiekošos procesus. Maksimāli pielāgot cilvēku dzīves ritmu, kosmosā ritošajiem cikliem. Par šo kalendāru atskaites punktiem kalpoja Saules sistēmas planētu (visupirmāmkārtām Zemes) periodi. Visas laika atskaites sistēmas ir cieši saistītas ar astroloģiju (ar Heliocentrisko astroloģiju). Jo Saule, nevis Zeme, ir patiesais sistēmas centrs. Pati Saule savukārt iekļaujas citas, bezgala lielākas sistēmas ietvaros, kuras centrs HUNAB – KU griež ap sevi visu Galaktiku. Zeme ir mūsu atskaites punkts, jo uz tās mēs atrodamies patreiz (šajā dzīvē ). Full Story »
