Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku seniskuma saglabāšanos rodamas jau Garlība Merķeļa un vēl citu vācu literātu rakstos. Šo uzskatu nostiprinājuši latviešu tautiskie romantiķi.
Romas katoļu baznīca 24.jūniju svin kā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Tomēr latviešu Jāņu tradīcijās ar Jāni Kristītāju saistītā materiāla ir ļoti maz. Jāņa Kristītāja, tāpat kā Jēzus un Marijas, īstais dzimšanas dienas datums nav zināms. Visas šīs dienas dažādu nolūku dēļ noteiktos datumos fiksējusi baznīca.
Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti, pavadot to ar jautrām dziesmām un dejām. Vasaras saulgriežos diena ir visgarākā un nakts – visīsākā. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults. Full Story »
Gadsimtiem ilgi latviešu tauta ir svinējusi Jāņus – lielākos gadskārtu svētkus gadā. Jāņu svinēšanas tradīcijas laika gaitā ir pārvērtušās līdz ar ideoloģiskās iekārtas maiņu.
Mainās arī Jāņu nozīme – padomju laikā saulgriežu svinēšana kļuva par “krāšņu piedzeršanās pasākumu”, pēc tam tos aizliedza pavisam, bet mūsdienās Līgo svētki drīzāk atgādina pikniku ar desiņām un alu. Full Story »
Lieldienas – darināts pēc senkrievu великодень, великъ день ‘lieldiena(s)’ parauga, kas savukārt pēc grieķu megālē hēmera parauga ar to pašu nozīmi. Latviešu valodā nosaukums darināts pirms 13. gadsimta.) Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kas piemin Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tās tiek svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, un Lieldienas ir līksmības diena.Krievu pareizticīgie Lieldienu datumu aprēķina atšķirīgi, tāpēc pareizticīgo Lieldienas parasti svin pāris nedēļu vēlāk. Lielais gavēnis (Gavēnis – no darbības vārda ‘gavēt’, aizguvums no senkrievu valodas. Full Story »
14.februārī svinam svētā Valentīna dienu, kas bijis svētais Valentīns?
Ar šādu vārdu viņu atzīst Katoļu baznīca.
Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā. Full Story »
Vairākās kristīgo tautu zemēs ir ieviesusies kāda sena tradīcija. Uzsākot adventa laiku, no egļu zariem tiek vīts adventa vainags, kas tiek rotāts ar četrām svecēm. Full Story »
Novembŗa mēnesis Latvijas vēsturē rakstīts zelta burtiem. Tas ir svēts mēnesis, jo novembrī dzimusi Latvijas valsts un novembrī Latvijas brīvības cīņās atbrīvota Rīga. 11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas. Tām tuvojoties, ielūkosimies pagātnes notikumos.
11. novembris – Lāčplēša diena Full Story »
Latvijā aizrit skaudru atmiņu un sāpju zīmē. 14.jūnijā aprit 60 gadu, kopš padomju vara sāka masveidā realizēt genocīdu pret Latvijas tautu, kopš tūkstošiem mūsu zemītes cilvēku tika izrauti no savām mājām un ar varu aizvesti svešumā, lai tur Sibīrijā un citviet Krievijas ziemeļos tiktu mocīti, spīdzināti, nobendēti. Daudzus no viņiem nobendēja ar badu, daudzus ar pārcilvēciski smagu darbu, citus vienkārši nošāva. Full Story »
Franču arhitekts Žans Pjērs Udēns paziņojis, ka viņam izdevies atminēt četrarpus tūkstošus gadus senu noslēpumu, kas saistīts ar Heopsa piramīdas celtniecību, – viņš uzskata, ka šī grandiozā būve celta no iekšpuses. Full Story »
Titāniks (Angļu: Titanic) bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā. Kuģis piederēja White Star Line un tika uzbūvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā. Izlaišanas laikā Titāniks bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē. Savā pirmajā braucienā, 1912. gada 14. aprīlī, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), Titāniks saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm pirmdienas rītā 2:20 Full Story »
