Sandy » Šis tas http://sandija.eu Izklaide Wed, 23 Jun 2010 10:15:28 +0000 en hourly 1 http://wordpress.org/?v=3.0 Lieldienas http://sandija.eu/2010/03/lieldienas/ http://sandija.eu/2010/03/lieldienas/#comments Sat, 27 Mar 2010 14:09:31 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=1004 cali.jpgLieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

Lielā Piekta, kā arī Zaļā ceturtdiena tautas apziņā saistīta galvenokārt ar burvju un raganu aktivizēšanās laiku.

Lielā piektdienā jāaizslēdz visas kūtis un klētis pa novakarēm, jo tad raganas staigājot apkārt. (LTT: T. Dzintarkalns, Talsi.)

Zaļās ceturtdienas vakarā laumes staigā apkārt. Tad jaunām meitām un puišiem ir jāsargās, lai pastalas nepaliek nesasietas, jo citādi laumes var tiem spēku atņemt. Tādā gadījumā jauni cilvēki sāk dilt un zaudē spēku, lai arī ēd, kā gribēdami. Beidzot tie nonāk līdz tādam nespēkam, ka jāmirst nost. Bet ja laumei gadās kāds stiprāks burvis pretī, tad tai pašai ir slikti. Burvis tad iedzen pagalma vidū divus mietus un uzliek uz tiem ratu. Kad ratu sāk griezt, tad laumei jānāk šurp. Ja lēnām griež ratu, tad laume nāk soļiem; bet ja labi ātri griež, tad laumei jāskrien, pat tik ātri, ka var lauzt rokas un kājas. Kad laume atnāk, tad burvis var to sodīt, jeb arī nomocīt līdz nāvei.(LTT: F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 203.)

Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas naktī tiem tumsības murgiem ir tā lielākā kulšanās un ērmošanās pa citu staļļiem un kūtīm un muldēšanās pēc naudas rakšanas u.t.j.pr. (LTT: No Kolkas jūrmalas. “Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām.” 1852, IV. Aizliegts izd.)

Tomēr latviskajās Lieldienu tradīcijās kristietības elementu nav daudz. Seno Lieldienu tradīcijas, kas atspoguļo auglības rituālus un maģiskas darbības, saglabājušās maz.

Lieldienas tika svinētas trīs dienas. Vēstures avoti liecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, vēlāk ierobežotas līdz trim dienām.

LTdz 14424
Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

Pretēji Ziemassvētkiem, kas tiek daudzināti kā bagāti, Lieldienām ir nabadzības nokrāsa:

LTdz 14552
Gauši nāca, drīz pagāja
Tā nabaga Lieldiena;
Ne māmiņa raušus cepa,
Ne vistiņa olas dēja.

Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi, latvietim ir visnabagākais.

Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.

Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienas rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā mazgāties, kas tek no vakariem uz rītiem. (LTT: G. Pols, Bauska.)

Lejaskurzemē sastopama īpatna Lieldienu tradīcija, kas saukta par putnu dzīšanu. Simboliskā putnu dzīšana notikusi, lai putni to gadu neizēstu sējumu sēklas, kā arī, ar vārdu putni apzīmējot laumas un raganas, lai nesprāgtu lopi, lai no meža nenāktu vilki mājās.

Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana. Tomēr tikai vienā tautasdziesmā atrodamas liecības par olu krāsošanu:

LTdz 14430
Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.

To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu. Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni.

Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas. (LTT: J. Banazis, Nīca.)

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās.

Šūpoles tiek sauktas dažādi: šūpotnes, šūpules, šyupeles, līgotnes, līgačas, aires, eires, jaires. Šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa. Ticējumi brīdina par šūpoļu nekāršanu:

Ja kāds, kas agrāk lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to. (LTT: J. A. Jansons, Olaine. M. Šķile, Nīca.)

Kas vienu gadu taisa Lieldienās šūpalas, un otru ne, tad to apsēž ļauni gari. (LTT: A. Broža. Naukšēni.)

Šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai.

Nozīmīga bija vietas izraudzīšana šūpolēm. Piemērotākā vieta parasti bija augstākā kalnā, lai šūpoles jau varētu ieraudzīt no tāluma.

LTdz 14453
Karat, braļi, šūpulītes
Augstā kalna galiņā,
Lai redzēja tā māsiņa,
Kas tautiņu lejiņā.

Šūpoles vairījās kārt ūdens malā, lai māsiņai nesamirktu villainītes, lai nenokristu vainadziņš.

LTdz 14456
Nakarit, bōleleņi,
Uz jyudiņa šyupeleišu:
Samērks munas boltas kōjas,
Nūkriss zeiļu vainadzeņš.

Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties. Ticējumos teikts:

Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs. (LTT: M. Hermakile, Ranka.)

Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā lēni un līgojoties nozied linu druva. (LTT: 17256 Nītaure)

Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.

Lieldienu maltīte bija daudz trūcīgāka nekā Ziemassvētkos, jo uz pavasara pusi daļa ziemas krājuma jau bija beigušies. Ēdieni galvenokārt no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas, zirņi un ziedotais plācenis vai ziedainais rausis. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību, turību:

Kas zam Leldēnis lelā sestdīnā ēss vairuok zierņu, tod itei pīzīmēj, ka tys byus boguots cylvāks. (LTT: V. Podis, Rēzekne.)

Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

Literatūra:
LTdz – Latviešu tautas dziesmas IV sēj. R., 1982.
LTT – Šmits P. Latviešu tautas ticējumi. R., 1940-1941.
Līdeks O. Latviešu svētki. R., 1940.
Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. R., 1992.
http://www.liis.lv

]]> http://sandija.eu/2010/03/lieldienas/feed/ 0 Kā vingrināt jaundzimušo? / kā vingrināt mazu bērnu? http://sandija.eu/2009/03/ka-vingrinat-jaundzimuso-ka-vingrinat-mazu-bernu-2/ http://sandija.eu/2009/03/ka-vingrinat-jaundzimuso-ka-vingrinat-mazu-bernu-2/#comments Sun, 08 Mar 2009 18:02:40 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=1070 Jau 3. līdz 4. dienā pēc dzemdībām, ja jūs un bērns esat atguvušies no dzemdību stresa, jūs varat mēģināt viņu lēnām paglāstīt, cenšoties viegli iztaisnot locekļus, vienlaikus stāstot, ko darāt. Šī runāšanās ar bērnu ir nepārvērtējami nozīmīga. Jūsu rāmā balss viņu nomierinās, un viņš zinās, ka tas, kas ar viņu notiek, nav nekas bīstams, jo māte ir klāt un nemaz neuztraucas. Turklāt tad bērns uztver pasauli vienlaikus ar redzi, dzirdi, tausti un kustību sajūtu. Vislabāk ar bērnu kontaktēties izdodas apmēram 15 minūtes pēc ēšanas, kad bērns saprot, ka ir paēdis, labsajūtā atslābinājies, atlaidis atraugu un miegains. Pirms ēšanas viņš parasti ir izsalcis un uztraukts un viņa muskuļi, uzbudinājumam pieaugot, ir savilkti. Tos atbrīvot ir daudz grūtāk. Nebīstieties, ka viņš varētu būt pārslogots, jo rodoties pirmajām nepatīkamajām sajūtām, bērns sāks čīkstēt. Tad jūs viņu nomierināsiet un ļausiet atpūsties.
Bērnam esot uz muguras, glāstiet viņa rokas, kājas, krūtis, vēderu, bet, guļot uz vēdera, glāstiet muguru.
Ja mazulis ir raudulīgs, nemierīgs, ātri kļūst plankumains, tricina zodu vai rokas, glāstiet viņu siltumā, zem segas. Ja mazulis tomēr turpina raudāt, tad, visdrīzāk, jūs viņu glāstāt pārāk strauji. Sākumā varbūt tikai uzlieciet viņam roku, parunājieties vai arī paņemiet viņa roku un paturiet, kā tur putnu, nelaidiet vaļā, bet arī nespiediet pārāk stipri, ļaujiet tai mazliet kustēties. Kad bērns būs pie tā pieradis, ļoti, ļoti lēni, tik tikko manāmi virziet savu roku uz padusēm. Vēderu glāstiet pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Katru kustību atkārtojiet līdz 10 -15 reizēm. Pie tam nepārtraukti runājiet, lēni un skaidri stāstiet bērnam, ko jūs darāt, tas viņu nomierinās.
Ja pirmajos mēnešos gribat piesaistīt bērna uzmanību, jums ar viņu jāapejas kā ar vājdzirdīgu un vājredzīgu (kāds viņš pagaidām tiešām arī ir). Rādiet viņam lielas, spilgtas lietas labā apgaismojumā un uzrunājiet viņu drusku skaļāk nekā parasti.
Attīstot bērna redzes uztveri, paņemiet lielu, spilgtu, vēlams – grabošu rotaļlietu un novietojiet to bērna acu priekšā, ne tuvāk par 60 cm. no acīm, lai neveicinātu šķielēšanu, un lēnām sāciet to pārvietot, vispirms acu plaknē. Jūs redzēsiet, ka bērna acis sāk tai sekot. Apzinieties šī brīža nozīmību. Ja tomēr bērna acis neseko rotaļlietas kustībai, vairākkārt dienā ņemiet bērnu rokās un ar spilgtu mantiņu vingriniet viņa skatienu, līdz viņš sāk to darīt.
Dažkārt vecāki man vaicā, vai var būt tā, ka viņš vienkārši negrib skatīties? Kādreiz tā tiešām arī var būt, ka viņš šobrīd negrib. Tomēr esiet piesardzīgi, ja viņš to negrib darīt nekad, jo var izrādīties, ka viņš nespēj.
Pēc katras ēšanas ļaujiet bērnam vismaz 10 minūtes pagulēt uz vēdera.
Pirms tam, lai novērstu piena atgrūšanu un veicinātu gaisa atraugu, paceliet bērnu stāvus un uzguldiet to sev virs krūtīm, bērna galviņu atbalstot uz sava pleca tā, lai mazulis atrastos slīpi uz vēdera. Tad ar roku viegli papliķējiet bērna muguru vai lēni pabraukiet, līdz jūtat, ka bērns atraugājas. Šāds stāvoklis, bērnam esot mazliet uz vēdera, atraugu atvieglo, jo anatomiski izeja gaisam no kuņģa uz barības vadu atrodas tuvāk mugurai un gaiss šķidrumā ceļas uz augšu. Ja jūs bērnu tūdaļ pēc ēšanas, bez atraugas, noguldīsiet uz muguras, gaiss kuņģī uzpeldēs un paliks, bet mazulis atgrūdīs pienu.
Ja bērns kāda iemesla dēļ atgrūž vairāk par 2 – 3 ēdamkarotēm, tad grieziet to uz vēdera pēc 1,5 – 2 stundām, kad viņš miegā sāk grozīties.
Ja istabas temperatūra nav zemāka par 20 *C, barojiet mazuli kailu. Tā nodrošināsiet nepieciešamās gaisa peldes, turklāt bērns ēdot neiemigs, un ātrāk paēdīs. Ja mazulim pavājināta asinsrites regulācija un vēsumā viņš ātri kļūst plankumains, vispirms paglāstiet viņu un tikai tad, ja āda pāris minūšu laikā neatgūst vienmērīgu sārtumu, piesedziet ar plāno autiņu. Plaukstas un pēdas bērnam var būt vēsākas nekā augums, par to neraizējieties.
Ja iespējams, nodarbību laikā turiet bērnu klēpī. Bērnu ar paaugstinātu uzbudināmību, ja nepieciešams, mieriniet ar vecumam atbilstoša izmēra knupi.

Pirmajā dzīves gadā palīdziet bērnam tikt galā ar zemes pievilkšanas spēku. Labi attīstīts bērns pratīs 4 mēnešos velties, pusgadā rāpot, 10 mēnešos celties kājās, gadā staigāt. Ja bērnam kāda kustība nepadodas un jūs nesaprotiet, kas viņam traucē, piemēram, mācoties velties, nogulieties paši uz grīdas, pārvelieties un salīdziniet, ko no tā, ko jūs darāt bērns prot un ko ne.

Kā vingrināt mazu bērnu?
Mazam bērnam var ierosināt sist plaukstas. Cepu, cepu kukulīti, vāru, vāru putriņu.
Tiklīdz bērns sāk stabili staigāt, jūs ļoti veicināsiet viņa kustību koordināciju, ja ierīkosiet viņam vingrošanas riņķus, kuros bērns var karāties, šūpoties, pievilkties, atspiesties, griezties ap asi un daudz ko citu.
Kustību aktivitāti vislabāk attīsta regulāras nodarbības laukā, jo tur ir pietiekami vietas. Bērni paši bieži izdomā dažādas rotaļas, viņiem patīk pārvarēt šķēršļu joslas. Var izdomāt vienkāršu, īsu programmu, ko veikt vairākas reizes nedēļā, kas pieaugot bērna prasmēm kļūst sarežģītāka.
Kustībām daudzkārt atkārtojoties, bērns tās iemācās izpildīt veikli un nedomājot. Viņš var, piemēram, vienlaikus zīmēt un ēst saldējumu.
Pirkstus vingriniet noliekot dūri uz galda un pēc kārtas izstiepjot un savelkot pirkstus. Lieciet bērnam šķirot pērlītes, pogas, pupiņas, gliemežvākus,
iegādājiet LEGO klučus, māciet pīt, izšūt.
Bērniem patīk rāpot pēc kaut kā, tai skaitā rāpot atmuguriski, velties, atdarināt kaķi.
Iet sānis, atmuguriski, iet un pēc signāla palēkties, apsēsties – piecelties, pēc dažādiem signāliem dodies dažādos virzienos, griezties riņķī,
Iet uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām, izvērstiem purngaliem.
Pārlekt šķērslim. Pēc kārtas stāvēt uz vienas kājas. Iet pa maliņu, noturot līdzsvaru.
Spēles: bērni iet ap krēsliem, kuru skaits ir mazāks nekā spēlētāji, kad mūzika apklust visi sēžas. Kas nepaspēj, iet malā un ņem vienu krēslu līdzi.
Bērni aplī sadevušies rokās. Viens bēg, viens ķer, pārējie ķērēju kavē un bēdzējam palīdz paceļot un nolaižot rokas.
Ādamam bija 7 dēli, viens rāda kā jākustas, pārējie atdarina.
Dari tā: bērns parāda kustības, ko pārējie atkārto. Kad rādītājs saka: dari šitā – bērniem jāsastingst kādā pozā tie palikuši un nedrīkst kustēties.
Spēles mūzikas ritmā: Iet sitot plaukstas, lēkāt mūzikas pavadībā, pēc signāla mainīt kustības virzienu.
Dažādas bumbu spēles: mednieki un pīles un citas, ar ķeršanu un izvairīšanos.
No 3 gadu vecuma nodarbībās neaizstājams kļūst balons, jo tas lido pietiekami lēni, lai bērns varētu justies pilnvērtīgs spēles dalībnieks. Balonu var censties noturēt gaisā, gan sitot ar rokām – kā spēlējot volejbolu, gan sitot ar galvu, ceļiem vai pēdām – atbilstoši katra progresam. Sākumā bērns sit kur pagadās, jūs – uz bērna pusi. Kad bērns kļūs veiklāks, varat sarunāt, ka vispirms sitīsiet ar rokām, tad ar galvu, tad – kājām.
Apmēram 4 gadu vecumā var sākt spēlēt istabas badmintonu, ko spēlē gan ar labo, gan kreiso roku. Tauriņa vietā sākumā izmanto pustukšu balonu, ko 5gadu vecumā aizstāj ar olas lieluma bumbiņu, kas izgriezta no bieza porolona.
Bumbas spēles ir labs veids, kā vingrināt rokas, redzi, dzirdi un mācīties sadarboties. Sāciet ar lielu vieglu bumbu vai pat balonu, tad ņemiet aizvien mazāku. Metiet bērnam bumbu tieši vai ar atsitienu pret grīdu vai sienu.

Ja jums nav iespēju pašiem nodarboties ar bērna kustību attīstību, jūs varat to uzticēt kāda vingrošanas kluba treneriem. Nodarbības bērnu aerobikā palīdz attīstīt kustību koordināciju, ritma izjūtu, fizisku izturību, uzmanības noturību un atmiņu, veido samērīgu augumu un labu stāju. Bērni nodarbības apmeklē labprāt, jo tās ir jautras un grūtības pakāpe ir piemērota bērna spējām. Turklāt bērni satiekas ar vienaudžiem, kuru vecākiem ir līdzīgi uzskati par to, kas ir vajadzīgs pilnvērtīgai bērna attīstībai. Kluba priekšrocība ir tā, ka nodarbību grupas ir nelielas, tādēļ bērnam tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā tā bija kādā lielā deju kolektīvā, kur bērnu bija daudz, bet vadītāja pievērsās galvenokārt tiem, kurus viņa uzskatīja par perspektīvākiem.

Kā izkopt pirmsskolas vecuma bērna taustes sajūtu un dzirdi?

Taustes sajūtu veicina ciešs ķermeņa kontakts ar vecākiem. Bērns jātur rokās droši, bet pat mazam zīdainītim nepatīk, ja jūs piespiežat seju vai ierobežojat galvas kustības.
No dzimšanas bērna taustes sajūtu attīsta glāsti, pieskārieni, skūpsti, vingrināšana, lēni saliecot un iztaisnojot locekļus.
Kad bērns zina visus galveno ķermeņa daļu nosaukumus, varam spēlēt rotaļas – kur es tev pieskaros?
Velciet bērnam uz muguras figūras, stateniskas un līmeniskas līnijas, apļus, krustus, burtus, ciparus, un ļaujiet viņam minēt, kas tie ir.
Kopīgi ielieciet somā dažādus priekšmetus, lai bērns neskatoties izņem kādu noteiktu, piemēram, bumbu. Tad mēģiniet atcerēties un nosaukt, kādi tur vēl palika? Tad bērns varētu neskatoties sameklēt, nosaukt un izņemt pārējos. Cik izņemti, cik palikuši?
Varat ieteikt, lai bērns aptausta nezināmus priekšmetus somā – rotaļlietas, virtuves piederumus, čiekurus, akmeņus, lupatiņas, zariņus un neskatoties mēģina uzminēt, kas tie ir. Ja neizdodas, lai apskatās un vēlreiz pēc taustes mēģina noteikt.
Lai bērns dušā noregulē siltu ūdeni, tad mazliet vēsāku, tad atkal siltu.
Kad ļaujat bērnam spēlēties ar smiltīm, plastilīnu, ūdeni, dodiet tikai ievirzi, parādiet priekšā, vai palīdziet izpildīt ar bērna rokām – ar šo tu vari darīt tā un tā, un tad ļaujiet kādu brīdi pašam netraucēti darboties.

Kā veicināt pirmsskolas vecuma bērna dzirdi?
Dzirdes un līdz ar to arī runas attīstību veicinās tas, ka jūs no dzimšanas ar bērnu runāsiet, lasīsiet īsus, vecumam piemērotus stāstiņus un tos pārrunāsiet un spēlēsiet spēles, kur jāklausās un jāatdarina skaņas, mēles kustības, grimases.
Kamēr bērna dzirde nav attīstījusies, viņš nedzird, kā vārdi pareizi izklausās un to vietā izdomā savus. Šī iemesla dēļ viņš visbiežāk pats to nemana, nedzird, ka kļūdās un kādas skaņas izrunā nepareizi, tādēļ šinī stadijā nav vērts kļūdas labot un rāties. Labākais, ko var darīt ir pareizi atkārtot šo vārdu un vārdus ar līdzīgām skaņām, līdz bērns izdzird, kā tie skan.
Lai nebūtu grūtības mācībās, ir ļoti svarīgi vingrināties atcerēties dzirdēto. Ja bērnam dzirdes atmiņa ir vāja, viņš nespēj atcerēties kas viņam jādara un nespēj saprast uzdevuma mērķi. Tas izpaužas kā grūtības koncentrēties un nepatika pret skolu. Ja bērns vāji uzklausa mutiskus norādījumus, viņam ir vecumam neatbilstoši mazs vārdu krājums, viņš neprot izteikt savas domas viņam ir grūtības atcerēties teikto, viņš skolā bieži cieš no pašapziņas trūkuma, jo nespēj sekot līdzi skolotāja skaidrojumiem.
Tādam bērnam ir noteikti jāpārbauda dzirde. Vingrinot dzirdes uztveri, ar viņu ir jārunā vienkāršā valodā, atbilstoši viņa uztverei un vārdu krājumam. Sākumā jāuzdod jautājumi, uz kuriem viegli atbildēt, jādod laiks izdomāt atbildi, nevajag uzdot pārāk daudz uzdevumus vienlaicīgi. Jāvingrina klausīšanās un jāpapildina vārdu krājums ar piemēriem, mācot atšķirt vārdus: kas, kāds, kurš, ko, kāpēc, kad, cik, kā, ar ko. Tādam svarīgi izrunāt skaņas, mācīties dziedāt, kustēties mūzikas pavadībā, iegaumēt skaņas, raksturot skaņas- stiprums, augstums, ilgums, ritms, saklausīt atšķirības, veidot asociācijas ar skaņām.
Ir pierādījies, ka dziedot bērns attīsta ne tikai muzikālo dzirdi bet arī dzirdes uztveri un dzirdes atmiņu. Dzirdes uztvere ir jāattīsta tāpēc, lai bērns skolā dzirdētu, saprastu un iegaumētu, ko stāsta skolotājs. Caurmērā 7 mēnešos bērns spēj iemācīties izšķirt skaņas ar pustoņa starpību, tāpēc jau var mēģināt viņu mācīt dziedāt. Tikai sākumā, kamēr bērna uztvere vēl ir lēna, arī jums labāk veiksies, ja dziedāsit divas, trīs reizes lēnāk, nekā jūs dziedat parasti. Velciet garas skaņas, skatieties bērnam acīs. Tiklīdz manāt, ka viņš cenšas atdarināt ko līdzīgu, priecājieties kā negudri, kā bērns. Lai mazulis redz, ka jūs patiesi iepriecinājis, tad viņam būs stimuls censties.
Dzirdi vingrina klausīšanās uzdevumi:
Ciet acīm noteikt, no kuras istabas nāk skaņa.
Kāds dzīvnieks saka šādi….
Sadzirdēt kādu noteiktu skaņu starp citām skaņām, klausoties tuvu tālu dzirdamas skaņas, augstas, zemas, atkārtojot dažādus ritmus.
Neredzot nomet uz grīdas priekšmetu, pēc skaņas uzmini, kur tas ir, cik tas ir liels, kādas formas, no kāda materiāla.
Ciet acīm saskaitīt, cik reizes bumba atsitās pret grīdu, noplaukšķināt ritmu.
Kustēties mūzikas ritmā – mūzikai skanot dejo, apklustot sastingsti.
Pazīt un attēlot balsi: kā runā priecīgs cilvēks, kā bēdīgs, kā dusmīgs, bailīgs u.t.t.
Kā krūtīs skan sirds, kā burkšķ vēders.
Spēles: klusie telefoni: izveido apli, iečukst ausī kādu vārdu, ko čukstus nodod tālāk, līdz tas atkal nonāk pie tevis.
Bērniem katram piešķir kāda dzīvnieka balsi, un kādam ar ciet acīm skaņu jūklī jāsameklē vajadzīgais dzīvnieks.
Spēlēt iepirkšanos, kur katrā veikalā jāatceras citas lietas, lai beigās būtu savākts viss nepieciešamais.
Vārdu krājuma paplašināšanai labi noder “kuģu lādēšana” ar vārdiem – pasaki man vārdu, kāds vēl nav teikts un es tev ripināšu bumbu. Vārdus izrunā lēni un skaidri. Vārdi vēlāk tiek izvēlēti tematiski.
Lieciet, lai bērns apraksta novietojumu telpā. Mudiniet lietot tādus apzīmējumus, kā tuvu, tālu, virs, zem, aiz, starp, iekšā, pretī, sānis, lielāks, mazāks.
Pavaicājiet, kā bērns var nokļūt no savas istabas līdz virtuvei, kam pa ceļam ir jāpievērš uzmanība?
Ļaujiet vaļu fantāzijai un vingrinājumus izdomājiet paši!http://www.bernuarsts.lv/

]]> http://sandija.eu/2009/03/ka-vingrinat-jaundzimuso-ka-vingrinat-mazu-bernu-2/feed/ 0 Dzejolīši Jaungada apsveikumam http://sandija.eu/2008/12/dzejolisi-jaungada-apsveikumam/ http://sandija.eu/2008/12/dzejolisi-jaungada-apsveikumam/#comments Tue, 23 Dec 2008 11:27:44 +0000 Kasper http://sandija.eu/?p=807 z3.gif

Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Lai jums palīdz četri velni:
Divi balti, divi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
un uz jauno gadu dzeriet!

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka!
Bet visvairāk mīlestības!

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Dalies, un Tevi neatstās tukšā.
Mīli, un Tevi mīlēs.
Vēlies, un viss būs tieši tā, kā Tu vēlies.
Tici brīnumam, tas noteikti piepildīs kādu Tavu sapni!

Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!

Jau atkal gadam beigas,
Tas ātri aizgājis.
Pilns darba un pilns steigas
Nu jaunais atnācis.

Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!

Ir jāiet pa kupenām brist
Gar dzīvības kokiem laukā…
Tieši šonakt var zvaigzne krist
Laimes lejamā traukā…

z2.gif

Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?

Skaties: ar pateicību — atpakaļ,
ar drosmi — uz priekšu,
ar mīlestību — sev apkārt,
ar ticību — uz augšu.

Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc!

Eņģelis ar sudraba matiem
Met zvaigznes no debesīm:
Viena dzīves gudrībai,
Otra miesai un gara možumam,
Trešā līksmībai!
Vēlies kaut ko!

Visas bēdas, visas raizes Vecam gadam atstājiet,
Tikai laimi, prieku, smaidu Jaunā gadā saņemiet!

Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi!

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka!
Bet visvairāk mīlestības!

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Dalies, un Tevi neatstās tukšā.
Mīli, un Tevi mīlēs.
Vēlies, un viss būs tieši tā, kā Tu vēlies.
Tici brīnumam, tas noteikti piepildīs kādu Tavu sapni!

Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!

Jau atkal gadam beigas,
Tas ātri aizgājis.
Pilns darba un pilns steigas
Nu jaunais atnācis.

Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā!

Ir jāiet pa kupenām brist
Gar dzīvības kokiem laukā…
Tieši šonakt var zvaigzne krist
Laimes lejamā traukā…

Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?

Skaties: ar pateicību — atpakaļ,
ar drosmi — uz priekšu,
ar mīlestību — sev apkārt,
ar ticību — uz augšu.

Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc!

Eņģelis ar sudraba matiem
Met zvaigznes no debesīm:
Viena dzīves gudrībai,
Otra miesai un gara možumam,
Trešā līksmībai!
Vēlies kaut ko!

z1.gif

Visas bēdas, visas raizes Vecam gadam atstājiet,
Tikai laimi, prieku, smaidu Jaunā gadā saņemiet!

Dedzi, dedzi, svecīte,
Sadegdama kūpi.
Izkūpini šovakar
Vecā gada rūpi!

Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!

Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.

]]> http://sandija.eu/2008/12/dzejolisi-jaungada-apsveikumam/feed/ 2 Ziemassvētku dzejolīši http://sandija.eu/2008/12/ziemassvetku-dzejolisi/ http://sandija.eu/2008/12/ziemassvetku-dzejolisi/#comments Mon, 22 Dec 2008 10:34:07 +0000 Kasper http://sandija.eu/?p=811 x1.gif

Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā,

Šai naktī sirds spēj mieru gūt

Un Svētā Bērna tuvumā

Mums gribas labiem, mīļiem būt.

Mums gribas degt un starot tā

Kā svecei egles zariņā,

Ikvienam roku noglāstīt

Un laipnu vārdu pasacīt…

A. Lūsis

Zvaigžņu lietus
nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads
uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Baltu sniega kamoliņu sūtu tev ar šādu ziņu: svētkos atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

x2.gif

Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej,
Un mums visiem klusu uzliek
Siltu roku dvēselei.

Liesmiņa maza no svecītes kvēl, atceries mani, kas labu tev vēl! Priecīgus svētkus!

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
šai pasaulē viss kluss un tīrs.

Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās!

Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk.
Un ne tikai saņemt mīlestību —
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Lai sveces deg un skujas smaržo,
bet svētku pīrāgs labi garšo.

Cerībām — zaļas egles sīkstumu,
Darbiem — dvēseles mūžību,
Domām — Ziemassvētku sniega baltumu!

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

Riti, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Runā klusāk, runā mīļāk, domā gaišāk šovakar,
lai tas mirdzums, kas ir eglē, tavā sirdī iekrist var.

x3.gif

Šovakar, kad klusi, klusi
sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!

Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!

Lai Jaunais gads un Ziemassvētku nakts
Kā brīnums nāk un prieku sirdī lej.
Lai atnes laimi dvēselei un mieru pasaulei.

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Eglīte pušķota priekšā kad mirdz,
Savādi katram pukstēt sāk sirds.
Cilvēka dvēsele dziļāk tad jūt:
Skaidrākam, labākam gribas tam būt.

x4.gif

Smieklīgie Ziemassvētku pantiņi

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte,
kurai bija apetīte -
Ziemassvētkos klusi klusi
visus rūķus apēdusi!

Paskaties uz eglīti,
redzi bumbas deglīti?
nu ir beidzot klusi, klusi
tava dzīve pagājusi!
Prieciigus sveetkusJ

x5.gif

Lai nākamais gads būtu veiksmīgs un panākumiem
bagāts, jāmēģina sasmīdināt cūkas šņukuru. Ja tas sāk
skaļi smieties, jāpārstāj lietot alkohols!:)

Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā — šampis, zacenīte,
Līdzās — smuka Sniegbaltīte!

Salavecim četri vaigi,
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!:))

Velk ragaviņas vecītis,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir nograuzis
Un tagad, maita, ņirdz.
Priecīgus Ziemsvētkus!!! :)

Salavecis iet pār lauku, zandalītes kājās.
Iesim bērni skatīties, vai tam visi mājās!

x6.gif

Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin!:)

Ai dārgie Ziemssvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Bagāti Ziemsvētki
No Rīgas nāca:
Trīs simti sulaiņi
Bruņoti līdz.

Bluķa māte bluķi vēla
Pašā bluķa vakarā.
Lai vēl bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.

Čiganiņi mani bērni,
Kur šo nakti gulesim?
Cits priedē, cits eglē,
Cits celiņa maliņā.

Čižu, čižu, vižu, važu
Ziemassvētku vakarā!
Kas nečižu, kas nevižu,
Tam neauga gari lini.

Cūkas kājas skuldurītis
Budēlim kulītē,
Lai varētu smagi lekt,
Istabiņu dimdināt.

Dedziniet gaišu guni,
Laidiet Dievu istabā:
Dieviņš brauca par kalniņu
Sudrabotu mēteliti.

Dieva dēls aiz durvīm
Nosvīdušu kumeliņu.
Verat vaļā sētas vārtu,
Laižat Dievu istabā.

Dodat meitas cimdus, zeķes
Tam budēļu vacajam;
Kas nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.

Eima bišu klausities
Ziemas svētku vakarā.
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.

Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bītītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.

Eit’ projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.

Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Gauši nāca, drīz aizgāja
Tie bagati ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet par kalnu dziedadami.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Izcepu kukuli
Četriem stūriem,
Tas bija ķekatu
Mielastiņš.

Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemas svētku vakarā;
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Tad vezs meitas šoruden.

Kad atnāks Ziemassvētki,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.

Kad Dievs dotu, ka varētu
Ziemassvētkus sagaidīt,
Tad stāvētu ar tautieti
Pliku galvu baznīcē.

Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemassvētku vakarā?
- Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši.

Kam tie tādi melni zirgi
Pie manām rijdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.

Kas čigānam alu deva,
Lai aug mieži tīrumā;
Kas čigānam gaļu deva,
Lai aug balti sivēniņi.

Kas deva gaļiņu,
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis.

Kas man koču ir nedeva
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiemi lemešiem.

Kas pie Rīgas dumpejās
Apakš ledus Daugavā?
Ziemas svētki dumpejās,
Atnākdami, aiziedami.

Kas pie Rīgas dumpejās
Apakš ledus Daugavā?
Ziemas svētki dumpejās,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eit’, bērniņi, sagaidieti
Ar basāmi kājiņām.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daigavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu.

Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā;
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimenieku.
Tas bij nama saimenieks,
Kas sēd galda galiņa,
Kas sēd galda galiņā
Baltā linu krekliņā.

Klusat, jauni, klusat, veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Sēstas galda galiņā.

Klusiet, jauni, klusiet, veci,
Dievs ienāca istabā,
Labus ļaudis svētīdams,
Ļaunos bargi sodīdams.

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemasssvētki
Rakstītām kamanām.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Kur guļ ziemas svētki
Atnākdami?
-Miežu, rudzu klētī
Sudraba gultā.

Kur palika mūsu meitas
Ziemassvētku vakarā?
Ielīdušas klētiņā,
Lāpa savus caurus brunčus.

Labvakar, saimeniece,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja gaidīji budēlīšus
Atver durvis līdz galam.

Labvakari, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jautra valodiņa.

Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dieva aiz loga klausījās,
Dieva aiz loga klausījās,
Vai Dieviņu pieminēja.

Lauziet skalus, pūtiet guni,
Vediet Dievu istabā!
Dieviņš stāv pie vārtiemi
Nosvīdušu kumeliņu.

Lēni lēni Dieviņš brauca
No kalniņa lejiņā:
Dieviņam lēni zirgi,
Lēni kaltas kamaniņas.

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā;
Gaiļam dūra pakaklē,
Sivēnam smecerē.

Man atnāca Ziemassvēkti,
Visi darbi nedarīti:
Ne krekliņi man mazgāti,
Ne palagi balināti.

Meitas kūtī jēru ķēra
Veca gada vakarā:
Ja noķēra aunelīti,
Tad dzers kāzas šoruden.

Metiet laipu pār pagalmu,
Laižat Dievu sētiņā;
Klusiet, veci, klusiet, jauni,
Dievs ienāca istabā.

Nāc, Dieviņi, šovakar
Uz manim ciemoties:
Sveces dega, ne skaliņi,
Nava dūmu istabā.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā;
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Nedomā, saimeniece,
Ka es nācu gaļas dēļ:
Es iznācu lustes dēļ
Savus bērnus izvadāt.

Negulu, negulu
Ziemassvētku nakti,
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt.

No Rīgas, no Rīgas
Ziemsvētki nāca,
Kur gulēja Ziemsvētki
Atnākuš’?
Miežu rudzu klētē,
Pažobelē.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt.

Pīrādziņam vakarā
Nelaimīte notikusi:
Pīrāgam, plāceņam,
Abi gali nodeguši.

Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.

Pūti, pūt, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti miežus rudzus,
Stallī bērus kumeliņus.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!

Saimeniek, svētki nāk,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpam kalpa tiesu,
Kalponei kalponītes.

Saiminieks svētku gaida,
Mēs gaidām saiminieka;
Saiminieks, saiminieks,
Sēsties galda galiņā.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecaistēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām.

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki;
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.

Simtiem cepu kukulīšu
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Sudrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā,
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.

Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.

Svētki gāja svētīties,
Liela diena lielīties:
Svētkos svētais Dieviņš dzima,
Lielu dienu nokristīja.

Svētki nāk, saimeniek,
Sēsties galda galiņā,
Dod kalpam kalpa tiesu,
Kalponei villainiti.

Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīt’.

Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.

Svētkos sedzu lielu saktu,
Vairak zelta, ne sudraba;
Lieldien jozu lielu jostu,
Vairak diega, ne dzīparu.

Tāli, tāli čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Lai liniņi gari auga
Mālotā kalniņā.

Tekat, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Vai lielie Ziemassvētki,
Pastaliņu plēsējiņi:
Pieci pāri jau noplēsu,
Vēl kurpītes iznesāju.

Vai, lielie ziemas svētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedeļas negaidija.

Visa laba barībiņa,
Ko ēd svētku vakarā:
Zirņi, pupas, kāpostiņi,
Vēl cūciņas šņukurīts.

Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Ziemas svētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Ziemas svētki četri brāļi,
Cits aiz cita alu dzer,
Cits aiz cita alu dzer,
Cits citam nepazīt.

Ziemas svētki, brīves laiki,
Pastaliņu pūdetaji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Apautām kājiņām.

Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Ziemassvētki atnākuši,
Ko jūs labu atnesāt?
- Galvas pusi, kūķu katlu,
To mēs labu atnesām.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, bērni, saņemta
Basajām kājiņām.

Ziemassvētki, Ziemassvēkti,
Sen mēs jūs gaidījām,
Atnācāt, aiziesiet
Pēc trijām dieniņām.

Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.

Ziemassvētku kumeliņi
Sudrabiņa pakaviem;
No kalniņa pret kalniņu
Skrēja, ledu laupīdami.

Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.

Ziemsvētkos es no Dieva
Divas lietas izlūdzos:
Ziemu labu ceļa laiku,
Blakā smuku zeltenīti.

]]> http://sandija.eu/2008/12/ziemassvetku-dzejolisi/feed/ 12 Svētdien 30.novembrī sākas Pirmā Advente http://sandija.eu/2008/11/svetdien-30novembri-sakas-pirma-advente/ http://sandija.eu/2008/11/svetdien-30novembri-sakas-pirma-advente/#comments Sun, 23 Nov 2008 16:03:38 +0000 Kasper http://sandija.eu/?p=1181 vainagi.jpgAr pirmās svecītes iedegšanu Adventes vainagā svētdien sākas Pirmā Advente. Sākot ar šo dienu turpmākās četras nedēļas aizritēs Kristus dzimšanas svētku – Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

Pirmais Advents vienlaikus ir arī jaunā Baznīcas gada pirmā diena.

Kārtība par Baznīcas gadu, sākot ar Pirmo Adventu un noslēdzot ar Mūžības svētdienu, veidojusies no izpratnes, ka cilvēka ticības dzīve sākas līdz ar sastapšanos ar Kristu. Kristus ir Dievs, kurš kā Bērns ienāk cilvēka dzīvē, pieaug, atstāj Savu mācību, mirst pie krusta, Lieldienās augšāmceļas un vada cilvēku uz sastapšanos ar Dievu pēc laicīgās dzīves.

Apaļais Adventes vainags, kas tradicionāli ir zaļā krāsā, simbolizē dzīvību visos tās aspektos, proti, dzimšanu, aiziešanu no šīs pasaules un mūžīgo dzīvi, liecina tradīcijas.

]]> http://sandija.eu/2008/11/svetdien-30novembri-sakas-pirma-advente/feed/ 0 Tautas gudrība – kā tikt vaļā no žurkām http://sandija.eu/2008/05/tautas-gudriba-ka-tikt-vala-no-zurkam/ http://sandija.eu/2008/05/tautas-gudriba-ka-tikt-vala-no-zurkam/#comments Tue, 13 May 2008 21:22:35 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=1049

Nav liela gudrība nopirkt indi un grauzējus noindēt. Tautas gudrība iesaka citus līdzekļus, kā tikt vaļā no nelūgtajiem ciemiņiem.
Kā tikt vaļā no žurkām
Ja grib tikt vaļā no žurkām un pelēm, tad gavēņa pirmā piektdienā jāsāk pīt pātaga. Kad darbu beidz, tad jāsien mezgls. Otrā piektdienā jādara tāpat un tāpat visā gavēņa laikā. Lielā piektā priekš saules jābeidz pīšana, tad ar to pātagu jāsit visas mājas sienas un pati pātaga jānomet kaimiņa zemē. Tad tur iznīkst visas žurkas un peles.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./
Lai žurkas un peles izskaustu no mājas, vajaga mājas slieksnī iedzīt naglu, vislabāk tādu rata naglu, kas atrasta uz ceļa.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./
Žurkas varot arī izdzīt, ja Miķēļa vakarā ņemot no katras labības pa saujiņai, to nesot uz mežu un ieberot kadiķos; tad žurkas visas pazūdot.
/F. Pārups, Zante./
Ja mājā daudz žurku, tad vajaga piektvakarā apskriet mājai 3 reiz apkārt, iet iekšā, padot labvakaru un teikt: “Lai pelēkie vācieši taisās uz kaimiņiem!”
/K. Rasa, Kalnamuiža./
Žurkas un peles no mājām var izdzīt, ja saslauka mēslus no visām istabām un iznes priekš saules lēkšanas uz krustceļa.
/M. Freiberga, Talsi./
Vēža čaumalas izdedzina, saberž smalkas un noliek tādās vietās, kur žurkas dzīvo; kad žurkas ieēd šīs čaumalas, tad viņas nobeidzas.
/P. Š., Rauna./
Žurkas izbēg, kad apsvilina kaut kādu vecu ādas gabalu un iebāž žurku alās.
/K. Veinberga, Aumeisteri./
Kad nevar no žurkām glābties, jānoķer dzīva žurka, jāapsvilina un jāpalaiž. Kad tā izdarot, nekad vairs žurku mājā neredzot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
Lai izdzītu žurkas no mājām, tad vajag noķert vienu žurku, atdīrāt ādu un iebērt sāli, pēc tam palaist vaļā.
/L. Reiteris, Lubāna./
Ja grib izdzīt žurkas no mājām, tad vajag vienu žurku noķert, labi krietni to ar bērza žagaru nopērt un atkal palaist. Tad drīz vien būs visas žurkas prom.
/A. Korsaks, Ezere./

Ja grib izdzīt žurkas, tad vajag kādai žurkai uzkārt kaklā zvārgulīšus un tā palaist. Drīz vien visas žurkas būs prom.
/A. Korsaks, Ezere./
Ja mājā ir par daudz žurku, tad vajag noķert vienu dzīvu žurku un nedot tai trīs dienas ēst. Tā žurka tad paliek par žurku vilku, un kad to palaiž vaļā, tad viņa apkož citas žurkas.
/P. Š., Rauna./
Lai izdzītu no mājām žurkas, vajag dzinējam iet uz pirti, nopērties, tad kailam nākt ač
gārni uz māju ar slotu kreisajā padusē. Runāt par visu to laiku nedrīkst. Tad dzinējs iet visās ēkās iekšā un sit ar slotu gar pakšķiem, gultām u. t. t., sakot klusām šos vārdus: ” Tiš, tiš, visas žurkas uz mežu!” Parasti, ja dzinējs ir ar kādu kaimiņu naidā, tad viņš dzen žurkas uz kaimiņiem. Tādā gadījumā jāpiesauc tās mājas vārds. Pēc padarītā darba vajag atkal iet ar visu slotu uz pirti un mazgāties. Otrā rītā, saulītei
lecot, žurkas strīpām vien ejot prom.
/K. Corbiks, Jelgava./
To vietu, kur žurkas dzīvā, izkarsē ar veldzētiem kaļķiem, tad visas žurkas aizbēg, neviena nestāv, ja grib, lai piesien.
/O. Līde, Rauna./
Žurkas varot arī kaimiņam uzlaist, ja pārsviežot pātagu tik pār robežu.
/F. Pārups, Zante./
Ja žurkas grib iznīdēt no mājas, tad jāiet ēdot uz kaimiņu mājām.
/R. Kalniņš, Lubāna./
Žurkas var izdzīt no mājām šā. Ja iebrauc kāds cilvēks, tad vajag paņemt koku un
ar to izurdīt visas žurku alas; tad to koku ielikt ratos, un lai viņš brauc projām. Kurā vietā to koku izsviedīs, tur arī noies dzīvot visas žurkas (visi žurki).
/J. Atteka, Nīca./
Žurkas maisus nekāpā, ja tos atstāj tā, kā tos no muguras nomet, klētī nesot
/ K. Jansons, Plāņi./Kāpēc žurkas ir kaitīgas

Ja žurkas un peles plosās un maitā labību, tad saimniekam būs jāiziet no mājas.
/A. Bīlenšteina man., Rīga./
Kad žurkas sakapā labību maisā, tad nākamā vasara būs bada vasara.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Rīga (Cirītis)./
Ja mājās nāk daudz žurku, – mājas dzīve iznīks.
/Z. Lāce, Veclaicene./
Ja mājās istabā parādoties žurka, tad tam iedzīvotājam būs jāiziet.
/K. Corbiks, Lielauce./
Ja žurkas drēbes kapājot, tad kāds mirstot.
/A. Krūmiņa, Smiltene./
Kad žurkas dzird graužam, tad būs bēres.
/J. A. Jansons, Rīga./
Ja žurkas grauž mājas pamatus, tad tajās mājās kāds mirst.
/H. Andersons, Kaugurciems./
Ja mājā saronoties daudz žurku, kuras pa naktīm skraidot un trokšņojot, tad kāds no mājniekiem miršot vai izputēšot un aiziešot uz citurienu.
/K. Skujiņš,Smiltene./
Ja žurkas pašas pazūd no mājas, tad tur kāda nelaime gaidāma.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
Ja žurkas atstāj kuģi, uz kura tās līdz šim bijušas, tad kuģis ies bojā.
/A. Mūrniece, Cēsis./
Ja cilvēkam guļot, žurkas virsū krīt, tad būs lielas nepatikšanas.
/Z. Lāce, Veclaicene./
Kad žurkas jeb peles pīkst jeb kaujas, tad bada laiks gaidāms.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
Daudz žurku ierodas uz kariem.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

]]> http://sandija.eu/2008/05/tautas-gudriba-ka-tikt-vala-no-zurkam/feed/ 0 Tās – ar garo, pliko asti…. http://sandija.eu/2008/05/tas-%e2%80%93-ar-garo-pliko-asti/ http://sandija.eu/2008/05/tas-%e2%80%93-ar-garo-pliko-asti/#comments Tue, 13 May 2008 21:12:52 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=1047 Kā jau veci ļaudis zina, rudens ir laiks, kad peles un žurkas, meklējot patvērumu un pārtiku, liek manīt par savu kātbūtni cilvēku mitekļos, un šai laikā ne viena vien namamāte ar spiedzienu PELE!! uzlec uz ķebļa.

Jāvienojas kaimiņiem
Lai grauzēji izvēlētos tieši jūsu mitekli par savu apmešanās vietu, tiem nepieciešami tādi pamatnosacījumi kā barība, drošība un siltums. Turklāt jātiek arī pie ūdens, jo dzīvnieciņiem vajag padzerties. Ja cilvēks negrib dzīvot kopā ar astaiņiem, viņam cits nekas neatliek, kā ar savu darbošanos sagandēt grauzējiem dzīvi tiktāl, ka tie nolemj pārvākties. Jo tālāk, jo labāk.
Veterinārārsts Juris Zemzars stāsta, ka tad, ja kāds nolēmis tikt vaļā no grauzējiem, viņam vispirms jāvienojas par sadarbību ar apkārtējiem, pretējā gadījumā tam nav jēgas – peles un žurkas pastaigāsies un atnāks atpakaļ. Jo plašākā apgabalā notiek apkarošana, jo cerīgāks iznākums. „Studiju gados reiz redzēju, kā žurku bars, apmēram tūkstotis vai divi, mudžinādamās vēlās no vienas fermas, kur tās sāka apkarot, uz otru. Tas bija iespaidīgs skats, ” stāsta veterinārārsts.
Liela nozīme ir profilaksei – ja dzīvoklī ir kaķis vai vairāki, grauzējiem to klātbūtne rada pietiekami lielu stresu, un tie labāk atrod sev citu apmešanās vietu. Žurkas dažkārt ķer arī suņi, takši, piemēram, taču jāatceras, ka grauzējus aizbaida tikai kaķi. Precīzāk būtu teikt – aizbaida nevis kaķis, bet viņa smaka. Tieši tādēļ kaķis tik rūpīgi aprušina smiltiņas, kad ir nokārtojies – viņš savukārt cenšas savu smaku slēpt, lai neaizbaidītu medījumu. Bet viņa klātbūtni peles un žurkas jūt tik un tā.
Pamielot žurciņas
Žurkas ir visai gudri radījumi, kas prot savstarpēji nodot informāciju. Tieši tādēļ ar lamatām žurku baru apkarot nez vai izdosies, labākajā gadījumā var noķert pārīti, tas arī viss. Peles varētu izsist ar lamatām. Žurku apkarošanā labākas ir indes, turklāt iepriekšminētā iemesla dēļ indes ir ar lēnu iedarbību – bars nedrīkst saprast, ka mirst tieši barības dēļ. Ir saindēti graudi, pārslas, granulas – izvēle plaša, un katrs savā cīņā ar grauzējiem var pamēģināt, kas ir labāks.
Veikalos ir arī tā saucamās peļu līmes – ar to notriepj kādu virsmu, un pele, nākot pēc barības, vienkārši pielīp. Šai metodei gan ir kāds trūkums – pielipusī pelīte joprojām ir dzīva. Žurku tāda līme nez vai noturēs, tomēr apķepusi tā, tikusi brīvībā, ilgi neizdzīvos.
Vienīgais zooveikalu darbinieku lūgums pircējiem – izteikties skaidri un nepārprotami. Jo raugi, gan tie, kam mājās ir dekoratīvās žurciņas, gan tie, kas vēlas indi, savas vēlmes mēdz formulēt tā: „ Man, lūdzu, kaut ko, ar ko žurciņas pamielot…” Un tikai intonācija un slepkavniecisks acu skats palaikam liecina, par kādu pamielošanu īsti ir runa. Ir zināms, ka citās pilsētās notikušas pat traģēdijas – baltās žurciņas barības vietā pircējs saņēmis indi, un dzīvnieciņš pagalam.

Cilvēki bieži uztraucas par to, vai žurku inde nekaitēs mājdzīvniekiem. J.Zemzars stāsta, ka tas ir gandrīz neiespējami – tad kaķim jāapēd simts peles, kas tikko pārēdušās indi. Tā kā saimnieks var būt bez bažām.

http://www.kurzemnieks.lv

]]> http://sandija.eu/2008/05/tas-%e2%80%93-ar-garo-pliko-asti/feed/ 0 Sveiciens Mātes dienā Cosmos http://sandija.eu/2008/05/sveiciens-mates-diena/ http://sandija.eu/2008/05/sveiciens-mates-diena/#comments Sat, 10 May 2008 21:26:36 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=1040

]]> http://sandija.eu/2008/05/sveiciens-mates-diena/feed/ 0 Кāds bērns ir… http://sandija.eu/2008/04/%d0%9aads-berns-ir/ http://sandija.eu/2008/04/%d0%9aads-berns-ir/#comments Sun, 06 Apr 2008 17:21:44 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=1021

No 0-1 gadam

Zīdaiņa vecums – bērna dzīves periods starp viņa dzimšanu un gada vecuma. Zīdaiņa vecums iedalās trīs etapos: jaundzimušais (pirmais dzīves mēnesis), kad bērns gatavojas emocionālai saskarsmei ar pieaugušajiem, pirmais pusgads, kura laikā vadošā darbība kļūst par situatīvi-personīgu saskarsmi ar pieaugušajiem, un otrais dzīves pusgads, kad par vadošo kļūst priekšmetu manipulatīvā darbība.

No 1-3 gadiem

Agrais vecums Parasti ap gadu bērns iemācās iet, kas manāmi paplašina viņa iespējas apkārtējas pasaules izstudēšanā. Mazulis, kas iemācījies iet, negrib vairs sēdēt uz rokām! Apkārtējie priekšmeti tā arī velk viņu pie sevis – apkārtne tik interesanta un neizbaudīta. Attiecības ar pieaugušajiem pāriet jaunā līmenī. Tagad pieaugušais ir zināšanu un cilvēcisko darbību ar priekšmetiem paraugu nesējs, ar viņa palīdzību mazulis izzin apkārtējos priekšmetus. Runas prasmes apguve ir svarīgs notikums šajā vecumā. Tas notiek saskarsmē ar pieaugušajiem priekšmetu un darbību norādījumu nosaukšanas ceļā. Vēlāk runa iegūst galveno psihes instrumenta funkciju. Tā kļūst par domāšanas līdzekli, iztēles, un par personīgās uzvedības apguvi un t.t. Agrā vecumā formējas pašapkalpošanās iemaņas: mazulis pats ģērbjas, lieto karoti un dakšiņu, dzer no tasītes, iet uz podiņu, mazgā rokas un t.t. Priekšmetu un darbību interese notved pie procesuālas spēles rašanās: mazulim ir svarīgs pats process, piemēram, lelles barošana vai peles viznāšana ar mašīnīti. Šī perioda beigās bērna spēlē rodas daiļrades elementi, iedomātā situācija iziet pirmajā plānā attiecībā pret pārskatāmo un rodas patstāvīga sižetiska spēle, kurai ir svarīga nozīme attīstībā un tas kļūst par pirmsskolas vecuma bērna vadošo darbību.

No 3-7 gadiem

Pirmsskolas vecums – psihiskās attīstības etaps no 3 līdz 6–7 gadiem. Raksturojas ar to, ka vadošā darbība ir spēle. Ārkārtīgi svarīga nozīme bērna personības formēšanā. Izdala trīs periodus: jaunākais pirmsskolas vecums (3–4.gadi), vidējais (4–5 gadi) un vecākais (5–7 gadi). Spēļu darbības ietvaros notiek lielgabal darbības un sociālo uzvedības normu galveno paņēmienu apgūšana. Līdzās spēļu darbībai šajā vecumā formējas arī citas darbības formas: konstruēšana, zīmēšana. Būtiskais personības formēšanā ir tas, ka bērna motīvi un vēlmes sāk saskaņoties viens ar otru, izceļas vairāk vai mazāk nozīmīgākais, uz kā rēķina notiek pāreja no impulsīvas, situatīvas uzvedības, pastiprinātas ar kaut kādu likumu vai paraugu.

No 7-9 gadiem

Jaunākais skolas vecums – bērna dzīves periods no 6–7 līdz 10 gadiem, kad viņš iziet apmācību sākuma klasēs (I – IV klases) mūsdienu skolā. Šim vecumam raksturīgi, ka vadošās kvalitātē bērnam formējas mācību darbība, kurā notiek cilvēciskās pieredzes apgūšana, kas iztēlota zinātnisko zināšanu formā. Mācību darbības ietvaros rodas šī vecuma divi galvenie psiholoģiskie jaunveidojumi un psihisko procesu patvaļīgās regulēšanas iespēja un iekšējo darbību plānu uzbūve.

No 10 līdz 12 gadiem

Vidējais skolas vecums – periods no 10 līdz 12 gadiem, kad bērni iziet mūsdienu skolas 5 – 6 klases apmācību. Bērni 10-12 gadu vecumā pamatvilcienos ir nolīdzsvaroti, to īpašības ir atvērtība un paļāvīgums attiecībās ar pieaugušajiem. Tie gaida no skolotājiem, vecākiem un citiem pieaugušajiem palīdzību un atbalstu. Tomēr pakāpeniski īpašu lomu to dzīvē sāk spēlēt vienaudžu kolektīvs un attiecību veidošanās viņu starpā. . Šajā periodā bērniem ir īpaši paaugstinātā aktivitāte, centieni uz darbību, aizraušanos, notiek robežu un interešu sfēru precizējums. Dotā vecuma bērni aktīvi sāk interesēties par savu personīgo iekšējo pasauli un paša sevis novērtējumu. Šajā periodā pusaudzim interesē daudz kas, viss izejošais pāri rāmīšiem viņa ikdienišķā dzīvē. Viņu sāk interesēt pagātnes un nākotnes jautājumi, kara un pasaules problēmas, dzīve un nāve, ekoloģiskie un sociālie temati, pasaules izzināšanas iespējas, citplanētieši, raganas un horoskopi. Daudzi pētnieki aplūko šo vecumu kā “zinātkāres zenīta periodu”, salīdzinot ar jaunākajiem un vecākajiem bērniem. Tomēr šī zinātkāre ir visai virspusēja, dauzdpusīga, kaut arī praktiski pilnībā nesaistīta ar skolas programmu. Ne jau veltīgi psihologu starpā ir izplatīts joks, ka pusaudzis zina visu un interesējas par visu, kas neietilpst skolas programmā.

< ?php similar_posts(); ?>

]]> http://sandija.eu/2008/04/%d0%9aads-berns-ir/feed/ 3 Dakter, vai es drīkstu kļūt māte? http://sandija.eu/2008/02/dakter-vai-es-drikstu-klut-mate/ http://sandija.eu/2008/02/dakter-vai-es-drikstu-klut-mate/#comments Wed, 20 Feb 2008 11:31:34 +0000 Inese http://sandija.eu/?p=959 mate.jpgSievietes dzīvē gaidīta grūtniecība un bērniņa nākšana pasaulē ir brīnišķīgi notikumi. Diemžēl sievietēm ar cukura diabētu daudzus gadus grūtniecība bija saistīta ar ievērojamu risku pasliktināt savu veselību un nepārvaramām grūtībām grūtniecību turpināt spontānu abortu, priekšlaicīgu dzemdību, cukura diabēta dekompensācijas un citu komplikāciju dēļ. Apdraudēta bija arī bērna veselība, jo viņam varēja būt tādi nopietni veselības traucējumi kā iedzimti orgānu bojājumi (visbiežāk sirds starpsienas defekti, centrālās nervu sistēmas anomālijas, skeleta attīstības traucējumi un citi) un dažādas jaundzimušo komplikācijas (piemēram, respiratora distresa sindroms, jaundzimušā hipoglikēmija).
Šo iemeslu dēļ sievietēm ar cukura diabētu grūtniecību ne tikai neieteica, bet bieži pat aizliedza. Tāpēc sievietes nereti grūtniecību slēpa un ieradās pie ārsta novēloti, vai tās ar ātro palīdzību nogādāja slimnīcā kritiskā stāvoklī. Taču pēdējo divdesmit gadu atklājumi cukura diabēta jomā, tā ārstēšanas un kontroles iespēju uzlabošana tagad dod iespēju arī sievietēm ar diabētu droši plānot grūtniecību, neriskējot nedz ar savas veselības pasliktināšanos, nedz ar bērna veselību.Kas traucē normālu grūtniecības norisi?Tā ir topošās māmiņas cukura diabēta metabolā kontrole. Laba cukura diabēta metabolā kontrole (to precizē pēc glikozilētā hemoglobīna HbA1c daudzuma asinīs) pirms grūtniecības iestāšanās un visu grūtniecības laiku, cukura diabēta vēlīno komplikāciju precizēšana un stabilizēšana pirms grūtniecības, rūpīga un regulāra topošās māmiņas novērošana visu grūtniecības laiku – tas ir pamats, lai grūtniecība noritētu sekmīgi, piedzimtu vesels un skaists bērns, nepasliktinātos jaunās māmiņas veselība.
Ļoti svarīga ir laba diabēta metabolā kontrole pirmajās grūtniecības nedēļās, jo šajā laikā veidojas augļa orgānu sistēmu aizmetņi un traucējumi var būt par iemeslu iedzimtām kaitēm. Tieši paaugstinātais un nekontrolētais cukura daudzums asinīs nelabvēlīgi ietekmē augļa attīstību. Nereti gadās, ka sieviete šajā laikā vēl pat nenojauš par grūtniecību. Tāpēc grūtniecības plānošana, lai grūtniecības iestāšanās laikā arī cukura diabēta kontrole būtu laba, ir galvenais priekšnoteikums. Arī Latvijā pēdējos gados cukura diabēta ārstēšanas un kontroles iespējas ir ievērojami uzlabotas. Valsts atvēl līdzekļus ne tikai kvalitatīvu insulīna preparātu, bet jau trešo gadu arī paškontroles līdzekļu – stripu cukura kontrolei asinīs un urīnā, glukometru (aparāti, ar kuru palīdzību no stripa nolasa rezultātu – cukura daudzumu asinīs) – iegādei. Tos bez maksas izsniedz cilvēkiem ar diabētu, kuri vēlas un prot cukura diabētu kontrolēt. Darbojas diabēta apmācības un aprūpes kabineti Rīgā, vairākos Latvijas rajonu centros, diabēta aprūpes un apmācības nodaļa ārstniecības centrā Rīgas Jūrmala. No 1996. gada ārstniecības centra Rīgas Jūrmala diabēta aprūpes un apmācības nodaļas kolektīvs, sākumā Zviedrijas Diabēta asociācijas atbalstīts un iedrošināts, sadarbojoties ar P. Stradiņa klīnikas akušieriem, sāka risināt ar grūtniecību saistītus jautājumus cukura diabēta slimniecēm Latvijā. Kaut gan dzimstības rādītāji valstī ir ļoti zemi, 1997. un 1998. gadā diabēta apmācības un aprūpes nodaļā Rīgas Jūrmala konsultējās vairāk nekā 26 sievietes ar cukura diabētu par ar grūtniecību saistītiem jautājumiem. Ap 20 no viņām jau kļuvušas par laimīgām māmiņām.
Tomēr, satiekoties ar cukura diabēta slimniekiem dažādos pasākumos, it īpaši rajonos, visbiežāk uzdotie jautājumi vēl liecina par neziņu un šaubām. Uz dažiem no tiem es gribu atbildēt šajā rakstā.
Vai manam bērnam arī būs cukura diabēts?
Ja jums ir 1. tipa diabēts, varbūtība ir neliela. Ar cukura diabētu nepiedzimst, ar to saslimst. Nav zināmi gadījumi, kad jaundzimušam būtu cukura diabēts. Varbūtība, ka jūsu bērns dzīves laikā saslims ar cukura diabētu, ir gandrīz tāda pati, kā sievietei bez diabēta.
Vai manam bērnam nebūs iedzimti attīstības traucējumi?
Ja grūtniecību plāno un pirms grūtniecības iestāšanās uzlabo cukura diabēta ārstēšanu, un ar paškontroles un uztura plānošanas palīdzību sasniedz labu diabēta metabolo kontroli (t.i. cukura svārstības asinīs ir tuvu normālām), kā arī diabētu labi kontrolē visu grūtniecības laiku, varbūtība ir tāda pati, kā sievietei bez diabēta.
Vai grūtniecības laikā diabētu kontrolēt būs grūtāk?
Ievērojot intensificētu insulīna ievadīšanu, uztura plānošanu un regulāru paškontroli, saglabāt labu diabēta kontroli nebūs grūti.
Katru dienu būs nepieciešama cukura kontrole asinīs vairākas reizes dienā, biežāk būs jāapmeklē ārsts, lai sekotu gan diabēta kontrolei, gan grūtniecības gaitai un augļa attīstībai.
Vai dzemdības būs normālas?
Laba cukura diabēta kontrole grūtniecības laikā ļauj cerēt, ka dzemdības būs normālas. Palielināts risks nav ne mātei, ne bērnam. Tomēr var gadīties (piemēram, mātes veselības dēļ vai ja ir liels auglis, kas apgrūtinātu dzemdību norisi), ka būs nepieciešams ķeizargrieziens. Tāpēc dzemdību nodaļā vēlams iestāties dažas dienas pirms paredzamā dzemdību laika.
Vai varēšu bērniņu barot ar krūti?
Jā, gluži kā katra vesela jaunā māmiņa.
Kas notiks ar diabēta vēlīnām komplikācijām?
Grūtniecība cukura diabēta vēlīnās komplikācijas neizraisa. Laba cukura diabētā metabolā kontrole grūtniecības laikā parasti neizraisa arī jau esošo komplikāciju pasliktināšanos. Tomēr iesaku aptuveni trīs mēnešus pēc bērniņa nākšanas pasaulē pārbaudīt savu veselību. Protams, diabēta kontrolēšana – paškontrole, uztura plānošana – jāturpina arī pēc dzemdībām.
http://www.vesels.lv ]]> http://sandija.eu/2008/02/dakter-vai-es-drikstu-klut-mate/feed/ 0